LŪZNAVAS MUIŽAS KADRIĻU DEJOTĀJU GRUPA

2017. gada oktobrī deju grupa sanāca uz pirmo tikšanos, turpinot kadriļu dejošanas prasmi attīstīt mēģinājumos. Dejotāju grupā satikušies dejotāji no Rēzeknes un Rēzeknes novada ar dažādu dejošanas pieredzi, kā arī domājot par kultūras mantojuma vērtību pārmantošanu, jauniešu iesaistīšanu tradīciju turpināšanā, kadriļu grupa piesaistīja arī jauniešus — profesionālus mūziķus un tradicionālo mūzikas instrumentu spēles pratējus. Pastāvēšanas laikā dejotāji piedalījušies jau vairākos pasākumos - deju kopas "Dziga" pavasara koncertā "Dejot ir laime", vairākās kadriļu ballēs, Rēzeknes novada Ziemassvētku pasākumā, Eiropas kultūras mantojuma dienu koncertos Lūznavā un Bērzgalē. Tāpat dejotāji piedāvā kadriļu un danču programmu kā privātu un korporatīvu saviesīgo pasākumu daļu.

Pastāvēšanas laikā dejotāji piedalījušies dažādos  pasākumos gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs – koncertos Rēzeknē un Rēzeknes novadā, Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumos Lūznavā un Bērzgalē, festivālos Lietuvā un Norvēģijā (2019), kā arī ir pastāvīgi Lūznavas muižas kadriļu baļļu dalībnieki. Tāpat Lūznavas muižas kadriļu deju grupa piedāvā kadriļu un danču programmu kā privātu un korporatīvu saviesīgo pasākumu daļu vai meistarklasi. 

Deju grupas vadītāja ir horeogrāfe Inga Žirgule.

• skolēnu un pieaugušo grupām; 
• nodarbības ilgums 40 min.;
• iepazīšanās ar 19. gs. beigu un 20. gs. sākumā dejotajām dejām un kadriļām “dzīvās” mūzikas pavadījumā;
• grupas biļete (līdz 10 cilvēkiem) 50,00 €, katrs nākamais dalībnieks — 3,00 €;
• pieteikšanās +371 28686863 vai tic@rezeknesnovads.lv.

Horeogrāfes Ingas Žirgules vadībā ar kadriļu deju grupas dalībnieku atbalstu un muzikanta autentiskas spēles pavadījumā Lūznavas muižas apmeklētāji varēs iemēģināt deju soli tradicionālajos dančos un kadriļās, kas tika dejotas 19. un 20 gs. mijā muižas saviesīgajos pasākumos un ciema zaļumballēs.   

Kadriļa (franču Quadrille no spāņu cuadrilla – burtiski "četru cilvēku grupa") – tautas un balles pāru deja. Franču izcelsmes deja, kas ir cēlusies no kontrdejas un radusies  18. gs. beigās un bijusi ļoti populāra līdz pat 19. gs. beigām Eiropā. Mūzikas taktsmērs ir 2/4, parasti mijas ar 3/8 līdz 6/8 taktsmēriem. Sastāv no vairākām daļām. Temps ir dzīvs.

Parasti kadriļas dejo divi vai četri pāri, kas ir izvietojusies viens pretī otram kvadrātā. Ir arī kadriļas, kurās nav noteikts pāru skaits.  Kadriļa ir cēlusies no tautas dejas un sākotnēji sastāvēja no piecām figūrām ar franču nosaukumiem:

• Le Pentalon (tulkojumā bikses, populāras franču dziesmiņas nosaukums);
  
• L'été (Vasara);
  
• La Poule (Vista);
  
• La Pastourelle (Pastorāle), La Trénis, La Paris un citas — viena no iepriekšminētajām figūrām pēc balles vadītāja izvēles 
  
• Finale (Beigas). 
  

Šo deju izplatība, sevišķi Latgalē, norāda uz to, ka tās bijušas ļoti iecienītas tautā. Sākotnēji kadriļas bija inteliģences balles dejas, bet jau 19. un 20. gadsimta mijā tās dejotas it visur – godos, ballēs, krogos un danču vakaros.

Kadriļu un danču meistarklases iespēja ir izbaudīt 19. un 20. gadsimta mijas saviesīgās dzīves gaisotni aktīvi iesaistoties tradicionālo danču un kadriļu izdejošanā.

• privātiem un korporatīviem pasākumiem; 
• ilgums 40—60 min.;
• 19. gs. beigu un 20. gs. sākumā deju priekšnesums un pasākuma dalībnieku iesaiste (pēc vēlmes);
• dejotāji un muzikants;
• piedāvājuma cena 130,00 €;
• pieteikšanās +371 28686863 vai tic@rezeknesnovads.lv.

Lūznavas muižas kadriļu dejotāju grupa var būt privātu vai korporatīvu pasākumu programmas daļa, sniedzot kadriļu dejošanas priekšnesumu, kā arī mācot un dejās iesaistot pasākuma viesus. Kadriļu dejas papildina vienkārši apgūstami latviešu un citu tautu tradicionalie danči. 

Kadriļa (franču Quadrille no spāņu cuadrilla – burtiski "četru cilvēku grupa") – tautas un balles pāru deja. Franču izcelsmes deja, kas ir cēlusies no kontrdejas un radusies  18. gs. beigās un bijusi ļoti populāra līdz pat 19. gs. beigām Eiropā. Šo deju izplatība, sevišķi Latgalē, norāda uz to, ka tās bijušas ļoti iecienītas tautā. Sākotnēji kadriļas bija inteliģences balles dejas, bet jau 19. un 20. gadsimta mijā tās dejotas it visur – godos, ballēs, krogos un danču vakaros.