Skatāma lietuviešu mākslinieku pāra izstāde
No 17. marta līdz 1. maijam Lūznavas muižā skatāma divu ievērojamu lietuviešu mākslinieku – Mikalojus Povila Viluša (Mikalojus Povilas Vilutis) un Nijoles Vilutienes (Nijole Vilutiene) grafikas darbu izstāde “Viens mākslinieku pāris – divi laikmeti”.
M. P.
Vilutis dzimis 1944. gadā Viļņā skulptores Emīlijas Ļobītes-Vilutienes un
gleznotāja Jona Viluša ģimenē. Viļņas Mākslas akadēmijā studējis arhitektūru un
grafiku, bijis Viļņas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras pasniedzējs,
profesors. 2004. gadā apbalvots ar Lietuvas nacionālās kultūras un mākslas
prēmiju.
N.
Vilutiene dzimusi 1949. gadā Ukmerģē, beigusi M. K. Čurļoņa mākslas skolu, pēc
tam Viļņas mākslas institūta grafikas specialitāti. Ir Lietuvas Mākslinieku
savienības locekle. N. Vilutiene ir līnijas meistare un liriķe. No līnijas un
tās variācijām māksliniece veido pati savu pasauli.
Mākslinieki
regulāri veido personālizstādes un piedalās grupu izstādēs kā Lietuvā, tā ārvalstīs
(ASV, Japānā, Argentīnā, Krievijā, Austrālijā, Vācijā u.c.). M. P. Vilušs ir
profesors, daudzkārtējs balvu ieguvējs un prēmiju laureāts, bijis mācību spēks
Viļņas Mākslas akadēmijā. Abu mākslinieku darbi atrodami gan muzeju, gan
privātajās kolekcijās visā pasaulē.
Lietuviešu
mākslas kritiķis Vids Poškus (Vidas Poškus) par māksliniekiem saka: “Par
tandēmu šis pāris nav nosaukts nejauši. Tā jau ir noticis, ka abu mākslinieku
māksla ir tuva un radniecīga. Abi laulātie ir beiguši grafikas studijas, daudzi
viņu darbi pārstāv tradicionālās grafikas tehnikas (viens – vairāk serigrāfiju,
otrs – sauso adatu). Abi daudz zīmē un pat glezno, izmanto kolāžu, digitālo
grafiku un citus papildus veidus.
Par
grafisko M. P. Viluša un N. Vilutienes kopību liecina arī cītīga melnās
līnijas, kā svarīgākā izteiksmes līdzekļa, propagandēšana. Līdzīgas tēmas
– personiskie cilvēka (vienā pusē
vīrieša, otrā – sievietes) pārdzīvojumi. Mikaloju interesē vīrieša, kas ar savu
ķermeni un iekšieni sajūt novecošanās procesus, problemātika. Nijole iedziļinās
emocijās, sievišķību un dabas noslēpumus pētošās sievietes pasaulē.
Daudzos
aspektos līdzīga, tomēr ar dažām būtiskām iezīmēm Vilušu māksla atšķiras. Šīs
atšķirības varētu formulēt ar renesanses un baroka kategorijām.
Var
apgalvot, ka Vilutis pārstāv renesansi, bet Vilutiene – baroku. Viluša daiļrade
ir lineāra, plakana, slēgtas formas, daudzpusīga, lietiski skaidra. Vilutienes
glezniecība – dziļa, atklātas formas, vienota no kompozīcijas skatu punkta,
relatīvi runā par lietisko attēlojumu.”
Izstāde Lūznavas muižā skatāma ar Lietuvas Republikas vēstniecības Latvijā atbalstu.