Klusās nedēļas mūzika no Antverpenes katedrāles
Koncerta laikā mūziķi piedāvās klausītājiem iepazīties ar Latvijā iepriekš nedzirdētiem senās mūzikas skaņdarbiem, kas veltīti ciešanu laikam pirms Lieldienām, tādējādi veicinot jaunus atklājumus Eiropas mūzikā. Šoreiz tas nebūs visiem zināmais Pergolesi "Stabat mater" vai Mocarta "Rekviēms", bet pasaulē maz pazīstamu flāmu komponistu Jozefa Hektora Fioko (Joseph Hector Fiocco, 1703–1741) un Vilema de Feša (Willem de Fesch, 1687–1761) skaņdarbi. Abu komponistu muzikālā darbība saistīta ar Beļģiju, kur tie katrs kādā laika sprīdī ieņēmuši kapelmeistara amatu Antverpenes Onze-Lieve-Vrouwekathedraal katedrālē. Koncerta programmā tiks atskaņotas Jozefa Hektora Fioko "Zaļās ceturtdienas lamentācijas” soprānam, diviem čelliem un basso continuo un Vilema de Feša sonāte vijolei basso continuo op. 4 nr. 1, re minorā. Klausītājiem būs iespēja baudīt divu pavadošo čellu izmantojumu, kas ir reta parādība senajā mūzikā.
Par vēlīnā baroka laika flāmu komponistu Jozefu Hektoru Fioko ziņas ir visai skopas, bet daži fakti tomēr ir zināmi. Komponista ģimene ir 17. un 18.gs. Briseles galma mūziķi, kas nākuši no Venēcijas un pārvaldījuši taustiņinstrumentu spēli. Sākotnēji J. H. Fioko strādāja par kapelmeistaru Antverpenes katedrālē, bet 1737. gadā atgriezās Briselē, kur darbojās St. Michael un St. Gudula Romas katoļu baznīcā. Saviem skaņdarbiem komponists iedvesmu smēlies no franču komponista Fransua Kuperēna (François Couperin, 1668–1733) mūzikas, īpaši no svītām klavesīnam un Ēnu lasījumiem soprānam un basso continuo. Līdz mūsdienām saglabājušies pavisam nedaudzi Fioko skaņdarbi, un, izņemot Pieces de clavecin, Op. 1, tās pārsvarā ir vokālinstrumentāla žanra kompozīcijas.
J. H. Fioko skaņdarbs ,,Lamentations du jeudi saint.'' Tulkojumā no franču valodas nozīmē "Lamentācijas klusajai ceturtdienai”, un saistās ar gavēņa laiku pirms Lieldienām. Tas rakstīts soprāna balsij, diviem čelliem un basso continuo. Divu pavadošo čellu izmantojums senajā mūzikā ir reta parādība. Šajā gadījumā tas saistās ar lamentāciju nopūtām, ko īpaši paspilgtina baroka čella piesātinātais, samtainais un reizē žēlabainais tembrs. Fioko izmanto instrumentālā sastāva samazināšanas principu: kompozīcijā atkāpjas soprāna balss, tad abi pavadošie čelli, atstājot spēlējam tikai basso continuo, tā simbolizējot Kristus aiziešanu. Līdzīgi, kā F. Kuperēna vokālinstrumentālajā ciklā Leçons de ténèbres, arī šeit, ņemot vērā liturģijas tradīcijas gavēņa laikā, koncerta noslēgumā tiek nodzēstas sveces, lai lūgšanas beigas ietin tumsa.
Iepriekšminēto lamentāciju intermēdijas veido flāmu vijolnieka virtuoza Vilema de Feša sonātes daļas vijolei un basso continuo, op.4 nr.1, re minorā. Savu profesionālo darbību De Fešs uzsācis Amsterdamā. No 1725. līdz 1731. gadam kapelmeistara pienākumus pildījis Antverpenes katedrālē, kur, pēc viņa atlaišanas par haotiskumu, tiešumu un nesaprašanos ar kolēģiem, amatu pārņēmis iepriekš minētais komponists Fioko. Vēlāk De Fešs pārvācies uz Londonu, kur bijis respektabls vijolspēles profesors un koncertējošs vijolnieks.
Savas agrīnās sonātes Vilems de Fešs komponējis 17. gs. beigu un 18. gs. sākumam raksturīgā manierē, neaizmirstot virtuozitātes aspektu, bet vēlīnās sonātes, ietekmējoties no itāļu galantā stila,t.sk. Corelli (Arcangelo Corelli, 1653–1713) un Vivaldi (Antonio Lucio Vivaldi, 1678–1741) mūzikas, rakstījis vienkāršākas, lielākas ekspresijas idiomas apveltītus skaņdarbus. Dzīvojot Londonā, Fešs spēlējis arī orķestrī pie G.F.Hendeļa (George Frideric Handel, 1685–1759), kurš arī ietekmējis vijolnieka daiļradi. Neskaitot instrumentālus duetus, sonātes un koncertus, De Fešs komponējis arī vokālinstrumentālu mūziku: dziesmas un divas oratorijas, kuras uzskatītas par zudušām, līdz 1980. gadā oratorijas "Joseph" (1746) manuskripta kopija atrasta Londonas Karaliskajā akadēmijā.
Koncertā “Mūzika Klusajai nedēļai no Antverpenes katedrāles” ietvertie flāmu mūziķu skaņdarbi Latvijas klausītājiem tiks atskaņoti pirmo reizi – 10. martā koncertprogramma izskanēs Rīgā, mākslas muzejā "Rīgas birža", bet 11. martā Lūznavas muižas Sarkanajā zālē.
"Riga Baroque Ensemble" ir vieni no nedaudzajiem vēsturiskās mūzikas atskaņotājiem Latvijā, kura sastāvā ir vēsturiskās interpretācijas lietpratēji, kuri studējuši un dibinājuši kontaktus arī Šveicē, Vācijā, Nīderlandē u. c.: daudzsološais baroka soprāns Aija Veismane-Garkeviča, baroka vijolniece Anna Naudžūne, Rēzeknes Baroka dienu dibinātāja un baroka čelliste Ilze Grudule, baroka čelliste Danuta Ločmele, teorbists Mārtiņš Garkevičs un klavesīniste Veronika Rinkule.
Projektu
atbalsta mākslas muzejs "Rīgas birža", Rēzeknes novads un Lūznavas muiža, Valsts kultūrkapitāla fonds, Beļģijas vēstniecība Stokholmā un
Beļģijas Goda konsulāts Rīgā.