Skatāma izstāde "Čurļonis. Zīmējot jūru"
No 24. aprīļa līdz 14. maijam Lūznavas muižā skatāma lietuviešu mākslinieka un komponista Mikaloja Konstantina Čurļoņa darbu izstāde “Čurļonis. Zīmējot jūru”, kas skatāma, pateicoties muižas ilggadīgajai sadarbībai ar mākslinieka mazmazdēlu Roku Zubovu.
Lietuviešu mākslinieks un komponists Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911) bija vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900. gadu, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā spēja ar krāsu “padarīt redzamu” skaņu. Čurļoni vēsturiski ar Lūznavas muižu saista muižnieku Kerbedzu dzimta, kuras īpašumos slavenais lietuvietis savulaik radis iedvesmu un atpūtu, bet simbolisko draudzības ceļu mūsdienās ļauj turpināt Čurļoņa mazmazdēls Roks Zubovs, ar kura gādību Lūznavā pavasaros notiek Čurļonim veltīti pasākumi.
Visu Čurļoņa daiļradi caurstrāvo dziļa dabas izjūta. Priežu meža ainavu, kas ieskauj Druskininkus, Nemunu un Viļņas laukus, ietekme uz Čurļoņa vizuālo izteiksmi ir labi zināma un redzama visos viņa radošās darbības periodos. Jūra Čurļoņa gleznās nav tik bieži redzama, taču tā ir klātesoša kā ļoti nozīmīgs iedvesmas avots un simbolu telpa, kas izvēršas visos mākslinieka pašizpausmes veidos: mūzikā, glezniecībā, fotogrāfijā un literatūrā.
Izstādē “Čurļonis. Zīmējot jūru” izcelta jūras tēlojuma metamorfoze mākslinieka radošajā laboratorijā. Pirmie jūras tēli Čurļoņa daiļradē parādās, kad, lai cīnītos ar vientulību, mākslinieks studiju laikā Ziemassvētku brīvdienās Leipcigas Mūzikas akadēmijā, nopircis krāsas un sācis gleznot. Reti kāds šīs etīdes saista ar nobriedušo Čurļoņa glezniecības pasauli, taču te jau jūtama mākslinieka jūtīgā dabas skaistuma pieredze.
No 1903. līdz 1905. gadam Čurļoņa muzikālajās domās dominēja jūra: tad dzima pirmās simfoniskās poēmas “Jūra” skices, kas Čurļoņa muzikālajā domāšanā pavēra jaunu lappusi. Mūzikā jūra šobrīd ir visaptverošs elements, kas paver jaunas krāsas un emocionālas iespējas, paplašina izteiksmes telpu. Tajā pašā laikā glezniecībā šajā radošajā periodā, ko var raksturot kā psiholoģisku simboliku, jūra kļūst par telpu noteiktu simbolisku ideju un sižetu atklāšanai: tā parādās ciklā “Plūdi”, triptihā “Rex”, kā arī darbā “Miers”. Taču šeit jūra vēl nav galvenais attēlojuma objekts.
1905. gadā vēstulē brālim Povilam mākslinieks atzina, ka vēlas "pētīt dabu". Tajā gadā viņa ļoti abstraktajā pašizpausmē daba kļūst par domu izteiksmes centru. Jūra nav aizmirsta – tajā gadā dzimušajās jūras mazajās etīdēs mākslinieks ar ļoti lakoniskiem līdzekļiem tver saules, mākoņu un viļņu ritmus un attiecības, radot telpas un atmosfēras sajūtu. Šeit jūra jau kļūst par galveno varoni. Tā paša gada rudenī Melnās jūras un Kaukāza apmeklējums Čurļonim ir iespēja jūru iemūžināt arī fotogrāfijās. Kalni un jūra, vējš un trakojoši viļņi, saules staru spēles jūras plašumos ir viņa fotogrāfiskās ainas, kas atklāj jaunu interesi par jūras izteiksmes telpām.
1907.–1908. gadā jūra atkal kļuva par mākslinieka daiļrades centrālo objektu: pēc tam tika orķestrēta simfoniskās poēmas "Jūra" galīgā versija, izveidots triptihs klavierēm "Trīs mazas ainavas “Jūras””, un 1908. gada vasarā dzima trīsdaļīga "Jūras sonāte". Visos trīs monumentālajos darbos jūra kļūst par simbolisku izteiksmes telpu. Čurļonis jūtas ļoti pārliecināts, tverot vissmalkākos jūras izteiksmes elementus, bagātinot tos ar nozīmēm, zīmēm un metaforām. Tajā pašā laikā literārais darbs “Jūra” kā programmatiska simfoniskā poēma “Jūra” papildina Čurļoņa jūrniecisko izteiksmi ar vēl vienu domas slāni. 1908. gadā, gatavojoties iecerētās operas “Jūrate” komponēšanai, vasarā un rudenī tapa vairākas ar jūras tēmu piepildītas klavierminiatūras.
Izstādes apraksta tekstu sagatavojis Roks Zubovs (Rokas Zubovas).