Lūznavas muiža - JAUNUMI

Lūznavas muižas TimeLess komanda gatavojas pieredzes apmaiņai Itālijā

Mon, 26 Oct 2026 12:25:00 +0000

Lūznavas muižā šoruden līdzās ikdienas kultūras notikumiem norit arī gatavošanās braucienam uz Itāliju. Desmit cilvēku komanda mācās angļu valodu, iepazīst Apūlijas reģionu un plāno savus individuālos mācīšanās uzdevumus. No 22. līdz 28. novembrim Erasmus+ projekta “Mācīšanās bez laika robežām: kultūras mantojums senioru izglītošanai” (TimeLess) dalībnieki dosies pieredzes apmaiņā uz Itālijas dienvidiem, kur sadarbībā ar partnerorganizāciju “Associazione Francesco Ludovico Tedone APS” iepazīs dažādas pieejas senioru neformālajai izglītībai.

Brauciena galvenais jautājums ir ļoti praktisks: kā izmantot kultūras mantojumu, vēsturiskas ēkas, parkus un dārzus, lai senioriem piedāvātu interesantas mācīšanās iespējas, veicinātu savstarpēju satikšanos un aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē?

Lūznavas muižai ar tās bagāto kultūrvēsturisko vidi, plašo parku un Sajūtu dārzu jau ir daudz, ko piedāvāt. Tagad komanda vēlas apgūt jaunas metodes, lai šo potenciālu izmantotu vēl plašāk.

Desmit cilvēki, desmit dažādi skatpunkti

Pieredzes apmaiņas programma veidota tā, lai katram dalībniekam būtu savs izpētes virziens. Vienus interesēs, kā Itālijas kolēģi izmanto mākslu, vēsturi un arhitektūru senioru izglītošanā, citus – kā organizē nodarbības dabā un veicina dalībnieku labbūtību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā iesaistīt seniorus, kuri ikdienā retāk piedalās sabiedriskās aktivitātēs, kā veidot pieejamu un iekļaujošu mācību vidi un kā izmantot pieeju, kurā seniori paši dalās savās zināšanās un pieredzē.

Komandas dalībnieki pētīs arī praktiskos jautājumus: nodarbību organizēšanu, komunikāciju ar senioriem un viņu tuviniekiem, sadarbību ar vietējo kopienu un iespējamos ilgtermiņa darbības modeļus. Šāda uzdevumu sadale ļaus pēc brauciena apvienot katra dalībnieka novērojumus kopīgā iecerē par jaunu senioru izglītības piedāvājumu Lūznavas muižā.

Gatavošanās sākas jau Lūznavā

Lai pieredzes apmaiņa būtu pēc iespējas vērtīgāka, komanda tai gatavojas laikus. Angļu valodas nodarbībās dalībnieki pilnveido prasmes, kas būs vajadzīgas sarunām ar Itālijas kolēģiem, jautājumu uzdošanai un savas pieredzes prezentēšanai.

Vienlaikus notiek iepazīšanās ar Apūlijas reģionu, tā kultūrvēsturisko mantojumu un vietējām kopienu tradīcijām. Gatavošanās procesā uzmanība pievērsta arī Itālijā izplatītajai Trešās paaudzes universitāšu pieredzei, kur mācīšanās, savstarpēja zināšanu apmaiņa un sabiedriskā līdzdalība turpinās arī senioru vecumā.

Organizatoriskajās tikšanās reizēs komanda precizē vizītes saturu un individuālos mācīšanās mērķus. Brauciena laikā katrs dalībnieks veidos savu mācīšanās dienasgrāmatu, kurā fiksēs interesantākos novērojumus un idejas, ko vēlāk varētu izmēģināt Lūznavā.

Ko no Itālijas pieredzes iegūs Lūznavas seniori?

Pēc atgriešanās komandai būs jāķeras pie nākamā darba: no redzētā un apgūtā izveidot jaunu neformālās izglītības nodarbību ciklu senioriem. Plānots tajā iekļaut muižas arhitektūras, mākslas vēstures, kultūras un dabas mantojuma tēmas, kā arī izmantot parku un Sajūtu dārzu praktiskām izziņas un labbūtības aktivitātēm.

Projekta laikā paredzēts organizēt divas izmēģinājuma nodarbības, kurās piedalīsies vismaz 20 seniori. Viņu atsauksmes palīdzēs saprast, kuras idejas vislabāk darbojas un kā jauno piedāvājumu turpmāk pilnveidot. Iegūtajā pieredzē komanda dalīsies arī ar citiem Maltas apvienības un Rēzeknes novada kultūras un tūrisma speciālistiem.

TimeLess ieceres pamatā ir vēlme, lai Lūznavas muiža senioriem kļūtu par vietu, kur līdzās koncertiem, izstādēm un ekskursijām iespējams arī regulāri mācīties, dalīties savās zināšanās, iepazīt jaunus cilvēkus un aktīvi piedalīties kultūras dzīvē.

Par projektu

Erasmus+ projektu “Mācīšanās bez laika robežām: kultūras mantojums senioru izglītošanai” (Nr. 2026-1-LV01-KA122-ADU-000433813) īsteno Maltas apvienības pārvalde no 2026. gada 1. septembra līdz 2027. gada 28. februārim. Projekta finansējums ir 20 835 EUR, un to nodrošina Eiropas Savienības Erasmus+

programma.

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Valsts izglītības attīstības aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.

Oktobra kultūras notikumi Lūznavas muižā

Mon, 12 Oct 2026 21:47:00 +0000

Oktobris Lūznavas muižā aicina uz muzikāliem kultūras notikumiem, kuros satiksies dzeja, laikmetīgā mūzika, improvizācija un tradicionālās dejas. Mēneša vidū baudīsim starptautisko koncertprogrammu “Backstage of Life” un kontrabasista Kloda Čamičjana (Francija) soloprogrammu “In Spirit”, savukārt oktobra nogalē muiža piepildīsies ar danču ritmiem ikgadējā Leģendu naktī un Kadriļu ballē. Aicinām izvēlēties sev tuvāko notikumu vai satikties Lūznavā visos trijos!

14. oktobrī – dzejas un laikmetīgās mūzikas projekts “Backstage of Life”

Trešdien, 14. oktobrī plkst. 18.00, Lūznavas muižā rudens tūres ietvaros viesosies Rumānijas, Īrijas un Latvijas dzejas un laikmetīgās mūzikas kopprojekts “Backstage of Life” (Dzīves aizkulises).

Projekts šā gada augustā aizsākās Transilvānijā, Rumānijā, festivāla “ICon Arts” ietvaros. Tā muzikālais materiāls balstās latviešu dzejnieces Aleksandras Lines angļu valodā rakstītajā dzejā. Rudens tūres laikā koncertprogramma, kas pirmoreiz izskanēja Transilvānijā, papildinās ar citu vietējo mūziķu un komponistu devumu Rumānijā, Latvijā un Īrijā.

Kamermūzikas un dzejas koncertprogrammā izskanēs rumāņu komponistu Diānas Georgiu un Mihaja Murariu, īru komponista Harija O’Konora, kā arī Latvijas komponistu skaņdarbi. Tos atskaņos rumāņu mūziķi Mihajs Murariu (klavieres), Aleksandra Tānase (Tănase; soprāns, vijole) un Kristīna Tegzeša (Tegzeșiu; oboja), latviešu dzejniece Aleksandra Line (runātais vārds), kā arī latviešu mūziķi Vinsents Krebs (perkusijas, elektronika), Toms Timofejevs (bass) un Ēriks Miezis (vibrofons).

“Backstage of Life” ir koncertprogramma, kas vairāk pievēršas radošuma pieredzei, nevis mūsdienu mūzikas teorētiskai izpratnei. Klausītāji tiek aicināti ielūkoties mākslinieciskās jaunrades aizkulisēs, kur mūzika, dzeja un improvizācija atklāj, kā idejas dzimst, transformējas un tiek kopīgotas. Lai izbaudītu šo pieredzi, nav nepieciešamas īpašas zināšanas – tikai zinātkāre un vēlme piedzīvot mūziku kā dzīvu radošu procesu.

Performances laikā gaismu dramaturģija vedīs auditoriju cauri trim radošajiem stāvokļiem – skicei, strukturētai kompozīcijai un kontrolētai improvizācijai.

Bezmaksas ieeja.

17. oktobrī – Kloda Čamičjana koncertprogramma “In Spirit”

Sestdien, 17. oktobrī, plkst. 15.00 Lūznavas muižā aicinām uz kontrabasista Kloda Čamičjana koncertprogrammu “In Spirit”.

Pirmo reizi savā karjerā, pievēršoties solo darbam, Klods Čamičjans vispirms iztēlojās mūziku, nevis pakāpeniski to atklāja radošā procesa gaitā. Šī jaunā pieeja lika viņam no jauna un pēc būtības pārskatīt sava instrumenta dabu.

Šajā radošajā ceļojumā mūziķim radās īpaša iespēja spēlēt vienu no kontrabasiem, kas savulaik piederēja leģendārajam Žanam Fransuā Ženī-Klarkam (Jean-François Jenny-Clark). Šī nejaušā, liktenīgā sastapšanās ar instrumentu sakrita ar Ženī-Klarka nāves 20. gadadienu, piešķirot projektam dziļu mantojuma un godinājuma dimensiju.

“In Spirit” ir kas vairāk par solo albumu – tas ir tilts starp akadēmisko mūziku un populārajām tradīcijām, ceļojums cauri iekšējām ainavām un improvizācijas spēka svinējums. Čamičjana spēja patiesi veidot dialogu ar savu instrumentu ļauj kontrabasam atklāties intīmā un vienlaikus spēcīgi rezonējošā skanējumā. Katra uzstāšanās kļūst par emocionāli piesātinātu pieredzi, kurā mūzika rodas no pilnīgas ķermeņa un gara iesaistes.

Klods Čamičjans dzimis Parīzē 1960. gadā un uzaudzis muzikāli daudzveidīgā vidē, jau no agras bērnības iepazīstot džezu, roku un klasisko mūziku. Pusaudža gados viņu aizrāva kontrabass, un viņš uzsāka pašmācības ceļu, kas drīz vien pārauga profesionālā darbībā. Pēc nozīmīga radošās izaugsmes perioda Orleānā un Aviņonā viņš kļuva par pieprasītu mūziķi Francijas un Eiropas džeza vidē, sadarbojoties ar dažādiem māksliniekiem un ansambļiem.

Savas karjeras laikā Čamičjans sadarbojies ar vadošajiem džeza un improvizētās mūzikas pārstāvjiem, piedalījies starpkultūru projektos un komponējis oriģinālmūziku dejas un teātra izrādēm.

Ieejas maksa 10,00 EUR. Biļetes iespējams iegādāties bilesuparadize.lv

31. oktobrī – Leģendu nakts un Kadriļu balle

Sestdien, 31. oktobrī, plkst. 19.00 Lūznavas muižā notiks ikgadējā Leģendu nakts un Kadriļu balle.

Jau kopš 2016. gada oktobra nogalē Lūznavas muižā pulcējas danču mīļotāji, lai kopā izdejotu zināmās latviešu un latgaliešu kadriļas, iepazītu jaunas dejas un dalītos deju pieredzē.

Arī šogad katrs deju kolektīvs būs aicināts iemācīt pārējiem kādu sev zināmu kadriļu vai danci. Ballē piedalīsies “Lūznovys kadriļs”, “Svātra”, “Dandari”, “Rīgas danču klubs”, Danču krātuves latviešu tradicionālo deju kopa, MIKC LMMV Etnomuzikoloģijas nodaļas audzēkņi un citi danču mīļotāji.

Šogad būs iespēja iepazīt arī Dānijas tradicionālo pāru deju tradīcijas. Vakara gaitā varēs apgūt sønderhønings, skotišu, polku, mazurku un Dānijā par “kopīgajām dejām” dēvētās dejas.

Par Dānijas deju tradīcijām un to apguves pieredzi stāstīs A. Toporkova, tautas mūzikas studente Dānijas Nacionālajā mūzikas akadēmijā, un M. Hansens, dāņu tradicionālo deju skolotājs un mūziķis.

Kā arī šī pasākuma laikā darbosies labdarības pop-up kafejnīca "Smalkais stils".

Bezmaksas ieeja.

Tiekamies Lūznavas muižā!

Rumānijas, Īrijas un Latvijas dzejas un laikmetīgās mūzikas kopprojekts “Backstage of Life” (Dzīves aizkulises) rudens tūres ietvaros uzstāsies Lūznavas muižā

Wed, 07 Oct 2026 11:09:00 +0000

“Backstage of Life” (Dzīves aizkulises) ir starptautiskais laikmetīgās mūzikas un dzejas projekts, kas šī gada augustā aizsākās Transilvānijā, Rumānijā, ICon Arts festivāla ietvaros. Projekta muzikālais materiāls balstās latviešu dzejnieces Aleksandras Lines angļu valodā rakstītajā dzejā, bet Transilvānijā piedzimušai koncertprogrammai rudens tūres laikā Rumānijā, Latvijā un Īrijā pievienosies arī citi vietējie mūziķi un komponisti. Latvijā “Backstage of Life” koncerti notiks Lūznavas muižā 14. oktobrī, kā arī Rīgā un Turaidā.

Projekta idejas autore ir komponiste un Rumānijas ICon Arts akadēmijas un festivāla līdzdibinātāja Diāna Georgiu (Gheorghiu), kas rūpīgi atlasīja komponistus un mūziķus no Rumānijas, Īrijas un Latvijas, lai pētītu radošo telpu, kurā satiekas rakstītā mūzika, runātais vārds un improvizācija. Katrs priekšnesums atspoguļos tās uzņēmējvalsts kultūras identitāti, saglabājot kopīgu māksliniecisko vīziju: padarot pašu neredzamo radošo procesu par daļu no izrādes. ““Backstage of Life” iedvesmojas no kompozīcijas tapšanas aizkulisēm – no neredzamā un bieži vien intuitīvā procesa, kurā muzikālas idejas pamazām iegūst formu un pārtop mākslinieciskā izteiksmē”, – stāsta Diāna Georgiu.

Kamermūzikas un dzejas koncertprogrammā izskanēs Diānas Georgiu (Rumānija), Mihaja Murariu (Rumānija), Harija O’Konora (Īrija) un Latvijas komponistu skaņdarbi. Tos atskaņos rumāņu mūziķi Mihajs Murariu (klavieres), Aleksandra Tānase (Tănase; soprāns, vijole), Kristīna Tegzeša (Tegzeșiu; oboja), latviešu dzejniece Aleksandra Line (runātais vārds), kā arī latviešu mūziķi Vinsents Krebs (perkusijas, elektronika), Toms Timofejevs (bass) un Ēriks Miezis (vibrofons).

Koncertprogramma “Backstage of Life” ir vairāk par radošuma izjūtu, nevis par mūsdienu mūzikas izpratni. Klausītāji tiek aicināti ielūkoties mākslinieciskās jaunrades aizkulisēs, kur mūzika, dzeja un improvizācija atklāj, kā idejas dzimst, transformējas un tiek kopīgotas. Nav nepieciešamas īpašas zināšanas – tikai zinātkāre un vēlme izjust mūziku kā dzīvu radošu procesu. Performances laikā smalka apgaismojuma dramaturģija vada auditoriju cauri trim radošajiem stāvokļiem – skicei, strukturētai kompozīcijai un kontrolētai improvizācijai.

Apgaismojums koncertu laikā nevis ilustrē katru posmu katrā darbā, bet gan darbojas kā vizuāla valoda, kas ļauj auditorijai atpazīt dažādus mākslinieciskās radīšanas posmus to attīstības gaitā. Īsas muzikālas un poētiskas interlūdijas savieno lielākos darbus, atklājot ideju fragmentus, pirms tie iegūst galīgo formu. “Backstage of Life” piedzīvoja pirmatskaņojumu ICon Arts festivāla ietvaros Kopša Mare, Transilvānijā, Rumānijā, 2026. gada vasarā. Septembrī šī koncertprogramma izskanēja vēl divos koncertos Rumānijā – Bukarestes Antīko karšu un grāmatu muzejā un Brašovas pilsēts filharmonijā, bet novembrī izskanēs Īrijā – Rumānijas vēstniecībā Dublinā, restaurētajā Oterardas tiesas namā un Kingu mājas muzejā.

Latvijā “Backstage of Life” koncerti notiks:

14. oktobrī plkst. 18.00 – Lūznavas muižā

15. oktobrī plkst. 20.00 – klubā MASA, Rīgā

17. oktobrī plkst. 17:00 – Turaidas baznīcā

Projektu īsteno Rumānijas Mūziķu Interpretatīvās Rades Savienība (UCIMR), Īrijas Laikmetīgās mūzikas centrs (CMC) un biedrība “Louder.lv”, ar Rumānijas Nacionālā kultūras fonda administrācijas (AFCN) atbalstu.

Vairāk informācijas:

Aleksandra Line

+371 2677 0707

aleksandra.line@gmail.com

Projekts "EcoSphere" noslēguma tikšanās Terras de Santa Maria pašvaldībā (Portugālē)

Tue, 29 Sep 2026 08:42:00 +0000

No 18. līdz 21. septembrim notika projekta “EcoSphere” astoņu valstu dalībnieku (Latvija, Spānija, Serbija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Horvātija, Grieķija) noslēguma tikšanās Terras de Santa Maria pašvaldību asociācijā (AMTSM), kas apvieno sešas pašvaldības- Oliveira de Azeméis, São João da Madeira, Vale de Cambra, Arouca, Santa Maria da Feira un Espinho.

Rēzeknes novada pašvaldību projekta partneru sanāksmē pārstāvēja Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne un, pamatojoties uz vienošanos ar Rēzeknes novada pašvaldību, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā dabas izglītības speciāliste Regīna Indriķe.

Projekta “EcoSphere” kopīgais mērķis ir veicināt jauniešu kopienu iesaistīšanos dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanā un aizsardzībā, to ilgtspējīgā attīstībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, noturībā pret klimata pārmaiņām. Portugāles tikšanās (WP8 “Nature Advocacy and Policy Engagement”) laikā, darbojoties darba grupās kopā ar vietējiem jauniešiem, izmantojot “Kafija ar politiķiem” principu, diskutējām un dalījāmies ar metodēm un rīkiem, kā jauniešus efektīvāk iesaistīt vietējo dabas un kultūras vērtību apzināšanā, aizstāvībā un lēmumu pieņemšanā, kā arī par riskiem un šķēršļiem un sociālo mediju nozīmi sabiedrības informēšanā un līdzdalības veicināšanā. No Latvijas puses dalījāmies ar pieredzi par “ManaBalss.lv”, “Dialogu apļiem”, jauniešu iespēju festivālu “Kopums”, Latvijas jaunajiem reindžeriem un Youth+ grupām, kā arī dažādām dabas aizsardzības iniciatīvām – “Ziņo! Invazīvs!”, talkām invazīvo sugu izskaušanai, dabas novērojumu ziņošanu un citām vietējo kopienu aktivitātēm. Diskusiju rezultātā kopīgi veidojām rekomendācijas, kā jaunieši praktiski varētu iesaistīties lēmumpieņemšanā no vietējā līdz Eiropas līmenim, piemēram, kādā no klimata pārmaiņu un risinājumu tēmām. Portugālē sabiedrība tiek mudināta uz ēku sienām vai citām vertikālām konstrukcijām ierīkot vertikālos dārzus jeb zaļās sienas (living wall/green wall), kurā augi tiek audzēti, lai uzlabotu apkārtējās vides estētiku, mikroklimatu un gaisa kvalitāti. Jaunieši varētu skolas zinātniski pētniecisko darbu vai diplomdarbu ietvaros pētīt šo risinājumu ietekmi uz iedzīvotāju labbūtību, sniegt atgriezenisko saiti un piedalīties lēmumpieņemšanā par attiecīgās jomas attīstības jautājumiem.

Vērtīga bija pieredzes apmaiņa par dzīvnieku patversmes Cro-CAUDA darbību, kurā mājvietu raduši ap 200 dzīvnieku. Pārrunājot gan dzīvnieku labturību un patversmes ikdienu, gan finansēšanu, pašvaldību lomu un brīvprātīgo, tostarp jauniešu, iesaisti, patversmes pārstāve kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem minēja sabiedrības izpratnes veicināšanu par atbildību, pieradinot dzīvniekus un uzņemot savās mājās.

Kopumā Terras de Santa Maria pašvaldību asociācija (AMTSM) ir labs piemērs, kā tiek veidota sadarbība starp mazajiem ciemiem un to apvienībām, izvirzot galveno mērķi - iedzīvotāju labbūtību, meklējot kopīgus risinājumus klimata pārmaiņu radītām krīzes situācijām ( lietusgāzes, plūdi, sausums u.c.), kopīgi plānojot atjaunīgās enerģijas iespējas, atkritumu samazināšanu, ēku apzaļumošanu un rūpējoties par iedzīvotāju veselību.

Portugālē bija iespēja iepazīt arī Rio-UL parku, piedalīties vietējās kopienas pasākumā “Há Festa na Aldeia”, iekļauties radošās dabas izziņas aktivitātēs un uzzināt par skolās īstenoto urbānās lauksaimniecības/urban farmers programmu, kur skolu jaunieši, praktiski līdzdarbojoties, var pieredzēt, kā, piemēram, dārzeņi no sēklas nonāk līdz auglim un atkal sēklām priekš nākamās ražas. Programma veicina gan izpratni par pilnu ciklu, kas nepieciešams, lai ražība turpinātos, gan vienlaikus arī parāda, ka katram ir iespēja, ko uzaudzēt, stiprinot savu neatkarību un noturību no ārējiem apstākļiem.

Ciematu kopīgie svētki ar vietējām kultūras mantojuma tradīcijām, caur dziesmām un dejām un ciematu kopienu izveidotām pop up kafejnīcām atmosfēras ziņā atgādināja mūsu novada ciematu svētkus un Mākslas piknika sajūtas. Redzot, kā ciemati bija centušies un stilizēti ierīkojuši savas kafejnīcu vietas ar mājas recepšu ēdienkartēm, bija prieks vērot kopienas cilvēku sadarbību un pozitīvo gaisotni.

Īpašs pieredzējums bija Arouca UNESCO globālā ģeoparka apmeklējums, kurā uzbūvēts 516 metrus garš piekaramais tilts. Šī teritorija labi parāda, kā dabas un ģeoloģiskā mantojuma saglabāšana, vides izglītība, tūrisms un vietējās kopienas attīstība var būt savstarpēji saistīti. Tas ir ilgtspējīga tūrisma paraugs, kur lielas investīcijas attaisnojas ar 100 000 apmeklētāju gadā, kas veicina vietējās tūrisma uzņēmējdarbības uzplaukumu un kultūras notikumu popularitāti.

Biodaudzveidība, ģeodaudzveidība un kultūras mantojums ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās ģeoparka koncepts. Tradicionālie kalnu ciemati, kuros saglabāts senais dzīvesveids, vieta, kur atrastas pasaulē lielākās zināmās seno jūras iemītnieku fosilijas un leģendām apvītie dabas mantojuma “dārgakmeņi” jeb "akmeņi, kas dzemdē akmeņus" (reta granīta formācija, kur termisko procesu ietekmē no pamatmieža atdalās mazāki, diskveida akmeņi), tas vilina gan skolnieku grupas, gan individuālos ceļotājus, gan pētniekus. Arī par šo objektu runājot, tiek pieminēta politiskās gribas nozīme šo parku saglabāšanā un ilgtspējīgā domāšanā.

Lielisks industriālā mantojuma “otrās dzīves” piemērs bija mūsdienīgs, iekļaujošs muzejs - Museu da Chapelaria (São João da Madeira), kas ierīkots kādreizējā (19.gs.) cepuru izgatavošanas fabrikā, kas ar iekārtām atspoguļo tehnoloģiskos procesus kažokādas un vilnas pārveidošanai filcā, ar mūsdienīgām un mākslinieciskām izstādēm demonstrē cepuru daudzveidību un vienlaikus ir piekļūstams un uztverams dažādām sabiedrības grupām (piemēram, cilvēkiem ar redzes, kustību traucējumiem), tāpat muzejs demonstrē pašvaldības un privātā sektora sadarbību, kur blakus esošajā restorānā ir ievērota vietas vēsturiskā stilistika un kopā apmeklētājam veidojas vienots piedāvājums – vēsturisks muzejs, laikmetīgas izstādes, garšu tradīcijām bagāts ēdināšanas pakalpojums.

Portugālē gūtās idejas un pieredze būs noderīga turpmākajā darbā kultūras un dabas mantojuma jomā, gan iesaistot jauniešus un vietējo kopienu, gan rosinot jaunu attīstības projektu iniciatīvas.

“EcoSphere” projekta aktivitātēs divu gadu laikā iesaistījās gan Rēzeknes novada skolotāji un jaunie reindžeri, gan dabas aizsardzības speciālisti un Rēzeknes novada pašvaldības darbinieki.

Dalība projektā “EcoSphere” kopumā apliecināja, cik daudz var iegūt, daloties pieredzē un mācoties vienam no otra.

Raksta autori: Regīna Indriķe, Iveta Balčūne

#EuropeanEcoSphere #NatureProtection #RēzeknesNovads #LūznavasMuiža #DabasAizsardzība

Kad mantojums satiekas ar kopienu – Eiropas kultūras mantojuma dienas Lūznavā

Tue, 15 Sep 2026 10:05:00 +0000

Svētdiena, 13. septembris, Rēzeknes novada Lūznavas muižā norisinājās Eiropas kultūras mantojuma zīmē, sasaistot šī gada tēmu “Kultūras mantojums: krīzes un risinājumi” ar jaunām kopienas sadarbības un mūsu kopīgās līdzatbildības stiprināšanas formām.

Dienas pirmais cēliens sakās ar rosību, sarunām, mikseru dūcošām skaņām muižas pagrabstāvā, kur kūku meistare Eleonora Matule no Lūznavas pagasta kopā ar savām mazajām palīdzēm – meitiņām, aicināja uz paaudžu meistardarbnīcas “Pavlovas saldā stāsta” rītu. Te dalībnieku vidū satikt varēja gan vietējās seniores, gan mazuļus un viņu vecākus, jaunās māmiņas, kopienas aktīvās iedzīvotājas, arī tālākus viesus – Ārdavas muižas saimnieces no Preiļu novada un Zanaviķu muzeja kolēģus no Lietuvas. Protams, visiem bija iespēja aprunāties, iepazīties, līdzdarboties un nobaudīt skaistos un gaisīgos kūku meistarklases rezultātus.

Dienas turpinājumā savā pieredzē un zināšanās dalījās Kristīne Skrīvere, Latvijas Kara muzeja direktore un Latvijas Muzeju padomes locekle un Montas Vecozola, biedrības Tavi draugi projektu vadītāja par “Kultūras mantojumu krīzes situācijās: kā rīkoties un kā sagatavoties, kāda ir civilās aizsardzības nozīme kultūras vērtību apdraudējuma gadījumā?”. Pamatatziņas, kas abu lektoru stāstījumā krīzes situāciju kontekstā vairākkārt tika uzsvērtas, balstās visvienkāršāko rīcību un ieteikumu kopumā - krīzēm jāgatavojas “jau šodien” un “nevis ar 50 lapu darbības izklāstu, bet ar 3–5 lappusēm skaidru rīcības plānu un kultūras mantojuma objektu darbinieku savstarpēji koordinētu rīcību”, tā Kristīne. Svarīga loma ir praktiskām krīzes situāciju simulācijām/apmācībām un šķietami vienkāršu jautājumu zināšanā – kur stāv objekta rezerves atslēgas, kur ir pieslēgtas komunikācijas (ūdens, elektrība u.c.), kāds ir rīcības un mantojuma vērtību prioritāšu saraksts, kuras ir kontaktpersonas? Ņemot vērā Ukrainas skaudro pieredzi, skaidri iezīmējas civilās aizsardzības nozīme, katra individuālā rīcība un līdzatbildība savas drošības un kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā.

Sarunā par gatavību krīzes situācijām iesaistījās gan kopienas iedzīvotāji un kultūras iestāžu pārstāvji, gan bibliotēku un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālisti un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Mantojuma dienas programmā nozīmīga vieta tika atvēlēta arī starptautiskajai sadarbībai mākslas jomā, pēcpusdienā tika atklāta Lietuvas mākslinieces Renatas Kutkienes grafikas darbu izstāde “Krāsainās pēdas”. Lūznavas muižas saikne ar Lietuvu ir bijusi kopš muižas pirmsākumiem, jo te savulaik saimniekojuši ir lietuviešu izcelsmes Kerbedzu dzimtas poļu muižkungi un mākslas mecenāte Eugēnija Kerbedza, kura pulcēja 20.gadsimta sākumā radošos prātus, māksliniekus.

Lieliski apzināties un redzēt, ka šī tradīcija – atstāt savas mākslinieciskās pēdas Lūznavā turpinās arī mūsdienās un muižā viesojās Zanaviķu muzeja kolēģi no Lietuvas un izstādes autore, māksliniece un arī Zanaviķu muzeja etnogrāfe Renata Kutkiene. Izstāde skatāma līdz 1. oktobrim.

Eiropas kultūras mantojuma dienu ar savu klātbūtni kuplināja Lūznavas muižas kadriļu deju grupa “Lūznovys kadriļs” (vad. I.Žirgule), uzsākot jauno radošā darba cēlienu.

Gandrīz visas dienas garumā darbojās arī labdarības pop-up pusdienu kafejnīca “Smalkais stils”, kuras nosaukums (ar zināmu humora devu) un ideja radās vienā no muižas koprades pasākumiem un šajā kultūras mantojuma dienā tās galvenais mērķis bija rosināt apmeklētājus padomāt par sabiedrības un dzīves situāciju dažādību. Paldies katram “Smalkā stila” apmeklētājam, kafejnīcas ziedojumi palīdzēs Lūznavas muižas taktilo un audio materiālu izveidei, padarot muižu pieejamāku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un biedrībai "Tavi draugi" krīzes seku novēršanai. Vislielākais paldies Montai Vecozolai (biedrības “Tavi draugi” projektu vadītājai) un viņas palīgiem (Ingai, Elīzai, Evitai) par kafejnīcas idejas īstenošanu, kā arī sadarbību ar Lūznavas muižu sociālā projekta ietvaros, jo arī krīzes situācijās ir svarīga savstarpējā sadarbība un sabiedrības empātija.

Protams, kultūras mantojumu var ietekmēt dažādu veidu krīzes: gan klimata pārmaiņas, kas veicina plūdu, vētru radītos bojājumus (nupat piedzīvojām tepat muižas parkā vētras radītos postījumus), kultūras mantojumu ietekmē demogrāfiskās un sociālās pārmaiņas, īpaši reģionu iztukšošanās, kas veicina arī tradicionālo prasmju izzušanu un kultūrvēsturisko vietu pamestību, tāpat ekonomiskie izaicinājumi, kas ierobežo resursus mantojuma uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī zināšanu un izpratnes trūkums, kas var novest pie neatbilstošas apsaimniekošanas vai mantojuma vērtību nenovērtēšanas. Un šajā sakarā jāatzīmē šonedēļ Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notikušo konferenci (09.-10.09.2026.), kas bija veltīta Valsts pētījumu programmas projekta CERS kultūras pētījumu rezultātiem un atziņām, ka Latvijas kultūras ekosistēma ir kā resurss valsts drošībai, izturētspējai un ilgtspējai. Šo pētījumu rezultātus patiesi der paturēt prātā, jo arī kultūras mantojums ir ne tikai kā pagātnes liecība, bet arī dzīvs un mainīgs resurss, kura nākotne ir atkarīga no mūsu šodienas izvēlēm.

Un visbeidzot - arī krīzes situācijas var kļūt par impulsu pārmaiņām, veicinot jaunas pieejas, sadarbības formas un radošus risinājumus.

Rudens ieskaņa – septembra notikumi Lūznavas muižā

Fri, 11 Sep 2026 22:17:00 +0000

Septembris Lūznavā. 🍂

Parks pamazām iekrāsojas rudenī, dienas kļūst vēsākas, un arī muižā iestājas savs septembra ritms – ar mūziku, sarunām, mākslu un satikšanos. Šomēnes aicinām baudīt rudens ieskaņu Lūznavā un atklāt, ko septembris atnesīs muižā.

13. septembrī no plkst. 10.00 līdz 18.00 aicinām uz Eiropas kultūras mantojuma dienām 2026. Piepildīta dienas programma, pievēršot uzmanību šī gada tēmai “Kultūras mantojums: krīzes un risinājumi”. Dienas programmā būs iespēja iepazīt muižas kultūrvēsturisko mantojumu, piedalīties paaudžu meistardarbnīcā, apmeklēt izstādes, baudīt mākslu un pusdienas labdarības pop-up kafejnīcā, kā arī klausīties prezentāciju, lekciju un diskutēt par kultūras mantojuma saglabāšanu un rīcību krīzes situācijās.

No plkst. 10.00 līdz 18.00 norisināsies Atvērto durvju diena Lūznavas muižā.
No plkst. 10.00 līdz 12.00 notiekošā paaudžu meistardarbnīca “Pavlovas saldais stāsts” kopā ar kūku meistari Eleonoru Matuli.
No plkst. 11.00 līdz 17.00 apmeklētājiem būs iespēja baudīt pusdienas labdarības pop-up kafejnīcā “Smalkais stils” (par ziedojumiem).
Plkst. 12.00 paredzētā lekcija un diskusija “Kultūras mantojums krīzes situācijās: kā rīkoties un kā sagatavoties?”. Tajā pieredzē un zināšanās dalīsies Kristīne Skrīvere, Latvijas Kara muzeja direktore un Latvijas Muzeju padomes locekle.
Plkst. 13.00 notiks Montas Vecozolas prezentācija “Kultūras mantojums un civilās aizsardzības nozīme apdraudējuma gadījumā”, pievēršoties kultūras mantojuma un civilās aizsardzības nozīmei situācijās, kad kultūras vērtības var nonākt apdraudējumā.
Plkst. 14.00 Lūznavas muižā tiks atklāta Lietuvas mākslinieces Renatas Kutkienes grafikas darbu izstāde “Krāsainās pēdas”.

Ieeja pasākumā bez maksas, izņemot kafejnīcu "Smalkais stils".

26. septembrī no plkst. 16.00 līdz 22.00 Tango nodarbības, ko piedāvā "Tango Madonā".

Argentīnas tango nav tikai soļi, ritms un skaistas līnijas. Tas sākas tur, kur beidzas izrādīšanās un sākas patiess tuvums. Vēsturiskajā zālē, kur mūzika un laiks saplūst vienā mirklī, aicinām ļauties apskāvienam — būt klātesošiem, sajust otru un ļaut sevi sajust. Tango neprasa perfekciju. Apskāviens izsaka to, ko vārdi nespēj. Un tieši šajā patiesumā dzimst īstais dejas skaistums – ne tas, ko redz acis, bet tas, ko sajūt sirds.
Dejosim skaisti. Bet vēl svarīgāk — dejosim patiesi.

26. septembrī 16.00–22.00

16.30–17.30 Nodarbība (vada Dmitrijs Arestovs)
18.00–22.00 Milonga (dj Andrés Vilks)

Organizē “Tango Madonā” (informācija +371 29390446), ziedojums ~ 20,00 eiro.

27. septembrī šīs rudens sezonas pirmā tikšanas Literārajās sarunās ar rakstnieci Ingu Žoludi.

Lūznavas muižā ar lasītājiem tiksies prozaiķe Inga Žolude, kuras vairāki romāni nominēti Literatūras gada balvai.

Sarunas virzītāja – literatūrzinātniece Ilga Šuplinska.

Sarunu cikls “Literārās sarunas Lūznavas muižā” aizsākās 2017. gada rudenī, iepazīstot literātus un viņu daiļradi, atklājot, cik daudzveidīga ir jaunākā literatūra, un piedāvājot žanriski atšķirīgus stāstus.

2026. gadā izdots autores autobiogrāfisks romāns “Tēvs”. Par šo romānu rakstniece saņems literāro balvu “Sudraba tintnīca”.

Ieeja bezmaksas.

Tiekamies Lūznavas muižā!

Daigas Segliņas zīmējumu izstāde “Dabas daudzveidība zīmējumos”

Fri, 11 Sep 2026 12:38:00 +0000

No 7. septembra līdz 30. novembrim izstāde apskatāma Lūznavas muižā. Izstādē “Dabas daudzveidība zīmējumos” skatāmi Dabas aizsardzības pārvaldes grafiskās dizaineres, mākslinieces Daigas Segliņas daudzu gadu laikā tapušie dzīvnieku, augu, ainavu un dažādu dabas vērtību zīmējumi, kas laiku pa laikam pārtop interesantās vides izglītības spēlēs, plakātos un kalendāros.

Māksliniece Daiga Segliņa izglītību ieguvusi Liepājas lietišķo mākslu vidusskolā un Tallinas Mākslas akadēmijā un jau uzreiz pēc studijām sāka darbu Gaujas Nacionālajā parkā. Daudzi būs pamanījuši viņas veidotos informatīvos stendus vai spēlējuši D. Segliņas veidotās dabas izglītības spēles. Ikdienā māksliniece strādā Dabas aizsardzības pārvaldē, kur veido ilustrācijas informatīvajiem izdevumiem par dabu, izglītojošos stendus, spēles un citus darbus. Augu un dzīvnieku zīmēšanai viņa pievērsās, palīdzot iekārtot Līgatnes dabas taku Botānikas taku pirms vairāk nekā 20 gadiem, un kopš šī laika akvareļa tehnikā ir tapušas neskaitāmas ilustrācijas, kurās ar lielu rūpību attēloti Latvijas augi un dzīvnieki, pievēršot uzmanību pat vissīkākajām detaļām.

Daigas Segliņas ilustrācijas var redzēt “Zvaigzne ABC” izdotajā Jāņa Brikmaņa grāmatā “Mazākie klasē”, Māra Mitrevica grāmatā “Lašu stāsti”, Dabas aizsardzības pārvaldes izdotajās “Vadlīnijas aizsargājamo biotopu saglabāšana Latvijā”, kā arī Rēzeknes promenādē izveidotajās dabas izziņas stacijās.

Eiropas kultūras mantojuma diena Lūznavas muižā – mantojums, māksla, kopiena un rīcība krīzē

Thu, 27 Aug 2026 08:15:00 +0000

Svētdien, 13. septembrī, Rēzeknes novada Lūznavas muiža aicinās uz Eiropas kultūras mantojuma dienai veltītiem notikumiem, pievēršot uzmanību šī gada tēmai “Kultūras mantojums: krīzes un risinājumi”. Dienas programmā būs iespēja iepazīt muižas kultūrvēsturisko mantojumu, piedalīties paaudžu meistardarbnīcā, apmeklēt izstādes, baudīt mākslu un pusdienas labdarības pop-up kafejnīcā, kā arī klausīties prezentāciju, lekciju un diskutēt par kultūras mantojuma saglabāšanu un rīcību krīzes situācijās.

No plkst. 10.00 līdz 18.00 norisināsies Atvērto durvju diena Lūznavas muižā, aicinot gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus iepazīt muižas vēsturi, arhitektūru un kultūrvēsturiskās vērtības. Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī vēsturisko ekspozīciju “Kerbedza kabinets” (pieejams audio stāsts) un pastāvīgo interaktīvo ekspozīciju “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”.

Īpašs dienas notikums būs no plkst. 10.00 līdz 12.00 notiekošā paaudžu meistardarbnīca “Pavlovas saldais stāsts” kopā ar kūku meistari Eleonoru Matuli. Meistardarbnīcas ideja ir pulcēt kopā dažādu paaudžu dalībniekus – bērnus, jaunās ģimenes un seniorus, lai kopīgi darbotos, iepazītos un, ja nepieciešams, arī viens otram palīdzētu. Meistardarbnīca ļaus kultūras mantojumu piedzīvot kopā – kā pieredzi, kas saved cilvēkus no dažādām paaudzēm un stiprina kopienas saites.

No plkst. 11.00 līdz 17.00 apmeklētājiem būs iespēja baudīt pusdienas labdarības pop-up kafejnīcā “Smalkais stils” (par ziedojumiem). Labdarības mērķis — Lūznavas muižas taktilo un audio materiālu izveidei, padarot muižu pieejamāku cilvēkiem ar fukcionāliem traucējumiem un biedrībai "Tavi draugi" krīzes seku novēršanai.

Dienas centrālais notikums būs plkst. 12.00 paredzētā lekcija un diskusija “Kultūras mantojums krīzes situācijās: kā rīkoties un kā sagatavoties?”. Tajā pieredzē un zināšanās dalīsies Kristīne Skrīvere, Latvijas Kara muzeja direktore un Latvijas Muzeju padomes locekle.

Uz sarunu īpaši aicināti kultūras mantojuma objektu apsaimniekotāji un pārvaldītāji, pašvaldību un kultūras iestāžu pārstāvji, muzeju, bibliotēku speciālisti, kā arī ikviens interesents. Diskusijā tiks aktualizēti jautājumi par rīcību krīzes situācijās, gatavību iespējamiem riskiem un kultūras vērtību saglabāšanu.

Savukārt plkst. 13.00 notiks Montas Vecozolas prezentācija “Kultūras mantojums un civilās aizsardzības nozīme apdraudējuma gadījumā”, pievēršoties kultūras mantojuma un civilās aizsardzības nozīmei situācijās, kad kultūras vērtības var nonākt apdraudējumā.

Mantojuma dienas programmā nozīmīga vieta atvēlēta arī mākslai, plkst. 14.00 Lūznavas muižā tiks atklāta Lietuvas mākslinieces Renatas Kutkienes grafikas darbu izstāde “Krāsainās pēdas”.

Eiropas kultūras mantojuma dienas ik gadu aicina pievērst uzmanību vēsturiskām ēkām, vietām, tradīcijām un stāstiem, kas veido mūsu kopīgo kultūras telpu. Lūznavas muižā šī diena būs iespēja mantojumu iepazīt dažādos veidos – apskatīt un izzināt, darboties kopā, baudīt mākslu, satikties sarunās un pievērst uzmanību tam, kā rīkoties, lai kultūras vērtības pasargātu krīzes situācijās.

Visos dienas notikumos ieeja bez maksas.

Tālrunis uzziņām: +371 29390701.

Rēzeknes novada pieredze izskan starptautiskajā projektā “Eco-Active Communities and Cities”

Thu, 20 Aug 2026 09:20:00 +0000

No 5. līdz 9. maijam Martinikā norisinājās starptautiskā projekta “Eco-Active Communities and Cities” tikšanās, kurā Rēzeknes novada Maltas apvienības pārvaldes pārstāvji dalījās ar Latvijas pieredzi ilgtspējīgas saimniekošanas, vides aizsardzības un aktīvu kopienu veidošanas jomā.

Starptautiskā tikšanās bija nozīmīga pieredzes apmaiņas iespēja starp dažādu Eiropas teritoriju pašvaldību, kopienu, izglītības iestāžu un citu organizāciju pārstāvjiem. Tās laikā dalībnieki iepazina Martinikas kultūru, sabiedrību un vides izaicinājumus, vēstīja par katra dalībnieka īpašiem vides aizsardzības un videi draudzīgas saimniekošanas piemēriem.

Rēzeknes novada labā prakse atspoguļoja mazās uzņēmējas Jolantas Smanes lauku saimniecības “Slāņu labumi” darbību, kurā uzņēmējdarbība tiek cieši saistīta ar videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu. “Slāņu labumos” tiek audzētas kazas, kuras dabiski nogana invazīvo Sosnovska latvāni, šādā veidā lauksaimnieciskā darbība tiek apvienota ar praktisku ieguldījumu teritorijas apsaimniekošanā un vides aizsardzībā. Saimniecībā tiek ražots siers un pārstrādātas cidonijas, izmantojot vietējos resursus un senču mantotās receptes. Jolantas Smanes pieredze starptautiskajiem projekta dalībniekiem tika prezentēta kā piemērs, kā apvienot saimniekošanu, rūpes par vidi un ieguldījumu lauku teritorijas attīstībā.

Tikšanās laikā bija iespēja tikties ar Fortdefransas mēru Didjē Lagēru, Antilu Universitātes pārstāvjiem, kā arī Joseph Gaillard institūta vadību, pedagogiem un jauniešiem, iepazīstot Karību jūras salas izaicinājumus. Karību jūras reģiona salām klimata pārmaiņas un globālā sasilšana rada nopietnus piekrastes applūšanas un erozijas riskus. Viens no risinājumiem ir dabā balstīta pieeja, jo augi un to sakņu sistēmas palīdz nostiprināt augsni un mazināt krasta eroziju. Martinika ir tālākā Francijas sala, lai tajā saglabātu apdzīvotību, iedzīvotājiem ir izstrādātas īpašas atbalsta sistēmas, piemaksas pedagogiem un medicīnas darbiniekiem. Tā attālo reģionu par savu dzīvesvietu izvēlas arī jaunās ģimenes.

Projekta dalībnieku diskusijās atklājās dažādie vides izaicinājumi, kuriem kopīga ir sabiedrības attieksmes veidošana par ilgtspējīgu saimniekošanu un ekoloģiskās pēdas samazināšanu.

Projekta laikā iegūtas jaunas zināšanas, idejas un sadarbības kontakti, kurus iespējams izmantot turpmākajās aktivitātēs Rēzeknes novada kopienās. Īpaši nozīmīga ir iespēja turpināt sadarbību ar projekta partneriem, veidojot jaunas kopīgas iniciatīvas un projektus. Pieredzes apmaiņa vienlaikus stiprināja izpratni par mazo uzņēmēju nozīmi vietējās teritorijas ilgtspējīgā attīstībā un iedzīvotāju, īpaši jauniešu, aktīvas līdzdalības nozīmi kopienas dzīvē.

Par projektu

Projekts “EcoActive Citizens for a Sustainable Europe” tiek īstenots Eiropas Savienības programmā Citizens, Equality, Rights and Values Programme (CERV). Tas veicina aktīvu pilsonisko līdzdalību, starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību starp kopienām, pašvaldībām, izglītības iestādēm un uzņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai teritoriju attīstībai, vides aizsardzībai, izglītībai un iedzīvotāju iesaistei.

Projekta mērķis ir veidot zaļākas, taisnīgākas un aktīvākas Eiropas kopienas, stiprinot iedzīvotāju līdzdalību, vietējo sadarbību un praktisku rīcību vides aizsardzības jomā.

Par atgriešanos vietā, kur viss sākās, trīs oriģināldarbi džeza festivālam "Škiuņa džezs"

Sun, 16 Aug 2026 18:59:00 +0000

Pagājušajā gadā festivālā aizsākām īpašu tradīciju – aicināt kādreizējos “Škiuņa džezs” meistarklašu dalībniekus atgriezties Lūznavā jau jaunā lomā – šoreiz kā savu jaundarbu autorus. Šogad šo stāstu turpinām ar vieniem no pirmajiem festivāla dalībniekiem – Haraldu Meieru, Lauru Svikšu un Eduardu Geikinu-Tolstovu, kuri šobrīd studē Eiropas mūzikas augstskolās.

Šī gada festivālā izskanēs trīs jauni skaņdarbi bigbendam, kuru autori savulaik paši piedalījušies “Škiuņa džezs” meistarklasēs. Tā ir iespēja jaunajiem komponistiem atgriezties vietā, kur viņi savulaik mācījušies un muzicējuši, šoreiz jau ar savu muzikālo rokrakstu un jaunradītu skaņdarbu.

Pagājušā gada festivālā pirmo reizi izskanēja Marta Dreļa, Ralfa Arbidāna un Kristiana Justa skaņdarbi.

Par savu pieredzi, atgriešanos Lūznavā un jaunradītajiem skaņdarbiem stāsta šī gada jaundarbu autori.

Haralds Meiers:

Kad pirmoreiz piedalījies “Škiuņa džeza” meistarklasēs, ko toreiz no šīs pieredzes ieguvi, un ko tā tev deva turpmākajā muzikālajā ceļā?

Pirmo reizi piedalījos “Škuiņa džezā” 2021. gadā. Pirmajā gadā, kad piedalījos biju vēl “jauns gurķis", bet tajā pirmajā reizē es ieguvu lielu motivāciju strādāt/trenēties pie sava instrumenta, jo sapratu, ka šis ir tikai pats sākums manam muzikālajam ceļam. Kopš pirmās reizes ir pagājuši teju jau 5 gadi, noteikti līmenis ir audzis, kā arī mūzikas pieeja ir daudz savādāka nekā tā bija 5 gadus atpakaļ, šobrīd vairāk pievēršos savas mūzikas veidošanai, iedvesmojoties no brīvas improvizācijas un apvienojot to ar džeza mūzikas pamatiem.

Tu šobrīd studē ārpus Latvijas — ko tev devušas studijas Eiropā un starptautiskā mūzikas vide?

Šobaltdien studēju Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā, studijas Eiropā atver mazliet plašāku skatu uz mūziku, kā arī tu iegūsti jaunus draugus, kontaktus ar kuriem vari radīt mūziku.

Ko tev nozīmēja saņemt “Škiuņa džeza” aicinājumu radīt jaundarbu, un kāda ir šī darba iecere?

Saņemt aicinājumu ir pagodinājums, it īpaši, no “Šķuiņa džezs”, jo tā ir vieta, kur sākās mans muzikālais ceļš. Jaundarbs atainos manu jautro mūzikas personību un prātu, kur neiegrimu cerībās apvītās tēmās, bet rakstīju, lai klausītājs varētu smaidīt, klausoties skaņdarbu.

Ko tev nozīmē atgriezties Lūznavā, kur savulaik biji meistarklašu dalībnieks, jau kā komponistam ar savu jaundarbu — ko šī atgriešanās tev personīgi nozīmē?

Atgriezties Lūznavā ir kā vasaras tradīcija, nav atsķirības, ka atgriežos kā komponists vai dalībnieks. Man liekas vislabākais ir tas, ka esi apkārt citiem mūziķiem un esi vienā “burbulī”, kur visi dienas beigās vēlas spēlēt mūziku. Personīgi, vienmēr ļoti gaidu “Šķuiņa džezu”, jo zinu, ka būs noteikti labi pavadīts laiks.

Laura Svikša:

Kad pirmoreiz piedalījies “Škiuņa džeza” meistarklasēs, ko toreiz no šīs pieredzes ieguvi, un ko tā tev deva turpmākajā muzikālajā ceļā?

Pirmo reizi “Šķiuņa džezā” piedalījos 2021.gada vasarā, kad biju tik tikko pabeigusi 1.kursu mūzikas vidusskolā, kas pagāja kovida zīmē, attiecīgi diži lielas pieredzes un ciešas saskarsmes ar vidi jeb kopīgu muzicēšanu nebija. Tāpēc šīs meistarklases toreiz bija liels atspēriens, “īsta” saskarsme ar vidi, pirmās džema sesijas un darbs komandā ar mūziķiem. Tā vasara ievirzīja to ceļu, kuru šobrīd eju un lika saprast, cik daudz vēl jāmācās un cik ļoti to gribās darīt!

Kā kopš tā laika esi augusi kā mūziķe — kas tevī un tavā pieejā mūzikai ir būtiski mainījies?

Kopš tā laika esmu saskrārusies ar daudz dažādiem projektiem, koncertiem un notikumiem, kas ir iemācījuši jaunas prasmes! Es neteiktu, ka pieeja mūzikai ir mainījusies, kā sākumā darīju visu pēc labākās sirdsapziņas tā arī tagad! Tas kas ir mainījies ir palielinājies instrumentu – zināšanu klāsts, kas palīdz īstenot ieceres!

Mācības Rēzeknes mūzikas vidusskolā bija ļoti labs pamats studijām! Esmu pateicīga par to, kādā vidē darbojāmies, ar kursabiedriem un skolasbiedriem darījām to visi kopā, augām plecu pie pleca. Gan “Šķiuņa džezs” gan citas meistarklases, kurās kopīgi devāmies, gan uzstāšanās skolā un ārpus tās, pieredze, ko deva Gors skatuves, viss palīdzēja veidot jaunas prasmes, pašiem nemitīgi mācīties un uzsūkt visu informāciju, ko katra pieredze piedāvāja! Un runājot par “Šķiuņa džezu”, tas bija katru gadu pats par sevi skaidrs, ka jādodas! Un uz festivāla vakara džema sesiju skatuves iemīlēju džema sesijas, adrenalīns pirms uzkāpšanas un neizskaidrojamā dopamīna sajūta nokāpjot nost, bija atraisoša un kalpoja kā motivācija!

Ko tev nozīmēja saņemt “Škiuņa džeza” aicinājumu radīt jaundarbu, un kāda ir šī darba iecere?

Aicinājums radīt sākotnēji radīja nelielas bailes, jo pirms tam neesmu rakstījusi neko tik lielam sastāvam, bigbendam! Taču pa šo radīšanas laiku esmu daudz ko uzzinājusi, meklējusi informāciju, devusies pie mentoriem pēc tās, par ko šobrīd varu teikt paldies, ka tas notika šajā dzīves posmā, un arī šajā jūtos solīti pakāpusies uz priekšu! Tāds kārtējais spēriens, jo vienmēr klusībā šis ir bijis lietu sarakstā, kas jāpamēģina un jāizdara!

Izvēlējos rakstīt savu kompozīciju, kas ir uzrakstīta laiciņu atpakaļ, taču muzikāli iezīmē manā dzīvē ļoti svarīgu posmu, tāpēc nolēmu ņemt to par pamatu un ietērpt to jaunās krāsās, kas, manuprāt tai ļoti piestāv un papildina to!

Ko tev nozīmē atgriezties Lūznavā, kur savulaik biji meistarklašu dalībniece, jau kā komponistei ar savu jaundarbu — ko šī atgriešanās tev personīgi nozīmē?

Šī satikšanās man liek justies pateicīgai par visu, kas piedzīvots, iemācīts, par cilvēkiem, kas man bijuši līdzās un kas pamudinājuši darīt! Gluži kā šoreiz - kad iespēja gandrīz burtiski uzkrīt virsū un viss kas atliek ir nirt iekšā un censties darīt visu, kas manos spēkos, pēc labākās sirdsapziņas - to man ir iemācījusi Lūznava un Šķiuna džezs, un to tagad centos dot tai pretī!

Eduards Geikins-Tolstovs

Kad pirmoreiz piedalījies “Škiuņa džeza” meistarklasēs, ko toreiz no šīs pieredzes ieguvi, un ko tā tev deva turpmākajā muzikālajā ceļā?

“Šķiuņa džezs” ir festivāls, kas man ir ļoti īpašs. Lūznava ir vieta, kur es spēru savus pirmos soļus džeza un ritmiskās mūzikas pasaulei. Es ieguvu jaunus draugus, domubiedrus, izcilus pedagogus - tas mani iedvesmoja turpināt iemīlēt šo mūziku, no katras tās puses.

Kā kopš tā laika esi audzis kā mūziķis — kas tevī un tavā pieejā mūzikai ir būtiski mainījies?

Kopš mana pirmā “Šķiuņa džezs” festivāla ir ļoti daudz kas mainījies - ir pagājuši pieci gadi. Pabeidzu mācības Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, sāku studēt džeza un ritmisko mūziku ārzemēs. Esmu guvis pieredzi spēlējot dažādu mūziku ar brīnišķīgiem mūziķiem!

Kā arī esmu pievērsies komponēšanai, kas man ir ļoti tuvs un tīkams process.

Tu šobrīd studē ārpus Latvijas — ko tev devušas studijas Eiropā un starptautiskā mūzikas vide?

Studējot Ālborgā, Dānijā, esmu saticis mūziķus, draugus un domubiedrus no visas pasaules. Jauniešus, kuri ir gatavi iedvesmot un būt iedvesmoti. Studējot internacionālā vidē, man radās iespēja iepazīt jaunu mūziku no katra šīs planētas stūra, dalīties stāstos, pieredzēs, piedzīvojumos un pats galvenais - mūzikā.

Ko tev nozīmēja saņemt “Škiuņa džeza” aicinājumu radīt jaundarbu, un kāda ir šī darba iecere?

Man ir patiess prieks par šādu iespēju! Tas ir milzīgs pagodinājums. Tā ir mana pirmā pieredze komponēt jaundarbu bigbenda sastāvam. Tas, ka to radīju Lūznavas “Škiuņa džeza” festivālam, visu procesu padarīja par ko ļoti atbildīgu, taču ļoti aizraujošu un tuvu.

Skaņdarbs ir par vasaru. Par vasaras sajūtu. Par Lūznavas augusta vakariem.

Ko tev nozīmē atgriezties Lūznavā, kur savulaik biji meistarklašu dalībnieks, jau kā komponistam ar savu jaundarbu — ko šī atgriešanās tev personīgi nozīmē?

Katru gadu atgriešanās Lūznavā rada māju sajūtu. Lūznava ir vieta, kura uzlādē ar savu enerģiju. Tajā ir kas īpašs, ko vārdiem ir grūti aprakstīt.

Man personīgi atgriešanās Lūznavā ir īpaša katru gadu, jo ikreizi šeit varu satikt fantastiskus mūziķus, jauniešus un pedagogus, kuri grib būt kopā mūzikā, kopā to radīt un dalīties tajā.

Tiekamies VIII Baltijas džeza festivālā “Škiuņa džezs” no 19. augusta līdz 22. augustam Lūznavas muižā! Lai skan džezs!

Festivāla norisi atbalsta – Maltas pagastu apvienība, Rēzeknes novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības ESTO projekta "Džeza radošuma festivāls Lūznavā “Škiuņa džezs” aktivitāšu ietvaros.