Lūznavas muiža - JAUNUMI

Muižas darbalaiks maija svētkos

Mon, 27 Apr 2026 04:30:00 +0000

Informācija par muižas darbalaika izmaiņām maija svētkos. Muiža būs atvērta sestdienā, 2. maijā, un svētdienā, 3. maijā, bet svētku dienās – 1. un 4. maijā – tā apmeklētājiem slēgta.

Aicinām muižas apmeklētājus pievērst uzmanību muižas darbalaikam 2026. gada maija svētku laikā – tas atšķirsies no ierastā darbalaika. Muiža būs atvērta sestdienā, 2. maijā, un svētdienā, 3. maijā, bet svētku dienās – 1. un 4. maijā – tā apmeklētājiem būs slēgta. Taču kā vienmēr mierīgām pavasara pastaigām pieejams Lūznavas muižas parks.

Atgādinām, ka no 1. maija muiža strādā atbilstoši vasaras sezonas darbalaikam – katru dienu (izņemot pirmdienas) no 10.00 līdz 18.00.

Lūznavas muižā skanēs Čurļoņa mākslas iedvesmoti japāņu komponistu jaundarbi

Mon, 20 Apr 2026 01:47:00 +0000

Nu jau desmit gadus pavasaris Lūznavas muižā iezīmējas arī kā ievērojamā lietuviešu komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa mūzikas un mākslas laiks, kuru muižā stiprina draudzība ar komponista mazmazdēlu, pianistu Roku Zubovu. Arī šogad, 26. aprīlī, Lūznavā skanēs Čurļonim veltīta koncertprogramma “Čurļonis. Japāņu rezonanse”, kuras centrā Čurļoņa mākslas iedvesmoti, pavisam jauni japāņu mūsdienu komponistu darbi un paša Čurļoņa muzikālie opusi.

Lūznavas muižu un Mikaloju Konstantīnu Čurļoni (1875–1911) saista muižas īpašnieku Kerbedzu dzimta. Savulaik arī Čurļonis viesojies un guvis iedvesmu dzimtas īpašumos Latgalē (Riebiņu muižā), bet mūsdienās šo satikšanās stāstu simboliski turpina Lūznavas muiža, rīkojot komponistam un māksliniekam veltītas koncertprogrammas un mākslas darbu izstādes, veidojot jaunus uzvedumus.

2025. gadā Lietuvā un citviet pasaulē tika svinēta ievērojamā lietuvieša 150. gadadiena. Tās svinības pievērsa arī starptautisku uzmanību, un viens no šīs jubilejas svarīgākajiem notikumiem ir Nacionālajā Rietumu mākslas muzejā Tokijā, Japānā atklātā un šobrīd (līdz pat jūnija vidum) skatāmā Čurļoņa darbu izstāde. Līdz ar izstādi radusies vēl kāda iniciatīva – Japānas komponistu savienība rosināja japāņu komponistus radīt jaundarbus, iedvesmojoties no Čurļoņa gleznām.

Svētdien, 26. aprīlī, Lūznavas muižā pianistu dueta “Duo Zubovas”, kurā apvienojušies pianisti Sonata un Roks Zubovi, izpildījumā skanēs tieši šie japāņu komponistu – Savako Tamaru, Tojono Suzuki un Šibata – jaundarbi, kurus papildinās paša Čurļoņa muzikālie opusi, simboliski radot dialogu gan starp kultūrām, gan gadsimtiem. Programmu papildinās Čurļoņa gleznu, kas iedvesmojušas japāņu komponistu darbus, vizualizācijas, attēli no Tokijā skatāmās mākslinieka darbu izstādes, kā arī japāņu mākslas darbi, kas savulaik iedvesmojuši Čurļoni.

Koncertprogrammu “Čurļonis. Japāņu rezonanse” atskaņos “Duo Zubovas” – pianisti Sonata un Roks Zubovi, kuri kā klavieru duets sāka uzstāties, savulaik dzīvojot ASV. Turp pāris devās studēt 1990. gadā, bet dueta debijas koncerts notika nu jau gandrīz pirms 30 gadiem – Čikāgā 1997. gadā. Kā duets Zubovi šo gadu laikā ir uzstājušies lielākajās ASV un Kanādas pilsētās, Dienvidamerikā, Āzijā, kā arī ļoti daudzās Eiropas valstīs. Zubovi ir regulāri starptautisku mūzikas festivālu viesi, paši savulaik organizējuši festivālu Lietuvā, rīko meistarklases un aktīvi koncertē. Duets ir piedzīvojis vairāk nekā desmit dažādu komponistu darbu pirmatskaņojumos. Arī Lūznavas muižā “Duo Zubovas” ir mīļi gaidīti viesi, simboliski turpinot Čurļoņa mākslas un mūzikas satikšanos ar Latgali.

Atzīmējot Lūznavas muižas desmitgadi kopš vērienīgās atjaunošanas, Roks un Sonata Zubovi muižai pērn veltīja šādus vārdus: “Katru reizi, aprīlī dodoties uz Lūznavas muižu, mēs jau iepriekš vēl un vēlreiz prātā izstaigājam parka līkumotos celiņus, atkal ieskatāmies mirdzošajās dīķu acīs, atmiņā apbrīnojam pils slaido siluetu, un, protams, domās ieejam tās klusajās zālēs un istabās, kur katra telpa atmodina dzīvu 20. gadsimta sākuma elpu... Nest sevī šo pieskārienu Čurļoņa laikmeta garam, kas savieno atdzimstošās dabas mieru ar seno mūru noslēpumaino klusumu, sajust draudzīgu kopību, kopā sargājot radītāja mums atstātos domu un radošuma dārgumus – tā ir visdārgākā dāvana un mūžīgs iedvesmas avots. Tas atsvaidzina skatienu, dvēseli dara gaišāku un ir kā patvērums, kad ikdiena kļūst pelēka un smagnēja.”

Turpinot svinēt Čurļona 150. gadadienu, Lūznavas muiža svētdien, 26. aprīlī, plkst. 15.00 aicina uz koncertprogrammu “Čurļonis. Japāņu rezonanse”. Ieejas biļetes – 10,00 eiro, tās nopērkamas “Biļešu Paradīzes” biļešu tirdzniecības sistēmā.

Aicinājums piedalīties darba grupā par Lūznavas muižas attīstības stratēģijas aktualizēšanu

Thu, 16 Apr 2026 12:45:00 +0000

Rēzeknes novada pašvaldība, lai veicinātu Lūznavas muižas kompleksa attīstību, uzsākot Lūznavas muižas attīstības stratēģijas 2018.–2028. gadam aktualizēšanu, 24. aprīlī un 15. maijā aicina novada deputātus, uzņēmējus, kultūras nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kopienas iedzīvotājus, kā arī ikvienu citu interesentu piedalīties darba grupā muižas stratēģijas pilnveidei.

Lūznavas muiža ir viena no nozīmīgākajām kultūrvietām Rēzeknes novadā un Latgalē. Tā ir jūgendstila pērle, kas atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Lūznavas ciemā, bet juridiski iekļaujas Maltas apvienības pārvaldē.

Atskatoties uz līdz šim paveikto un plānojot muižas turpmāko attīstību, Rēzeknes novada pašvaldība uzsāk Lūznavas muižas attīstības stratēģijas 2018.–2028. gadam aktualizēšanu. Tās mērķis ir veicināt valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Lūznavas muižas un apkārtējās teritorijas ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot:

esošo objektu saglabāšanu un atjaunošanu,
kultūras un tūrisma piedāvājuma attīstību,
uzņēmējdarbības un vietējās kopienas izaugsmi,
sociāli ekonomiskās darbības ilgtspēju.

Uz stratēģijas atjaunošanu tiek aicināti Rēzeknes novada deputāti, uzņēmēji, kultūras nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kopienas iedzīvotāji, kā arī ikviens interesents, iesaistoties darba grupā un sniedzot savu ieguldījumu stratēģijas pilnveidē, kā arī izsakot viedokli par Lūznavas muižas un Rēzeknes novada attīstības iespējām.

Darba grupas norises plānotas 24. aprīlī un 15. maijā Lūznavas muižā. 24. aprīlī no plkst. 9.00 līdz 11.00 darba grupā paredzēts skatīt šādus jautājumus: Lūznavas muižas darbības un attīstības iespēju SVID analīze, rīcības virzienu identificēšana un sagaidāmo rezultātu definēšana. 15. maijā no plkst. 9.30 līdz 11.30 paredzēta attīstības stratēģijas aktualizētās 1. redakcijas prezentācija, diskusijas un priekšlikumu izskatīšana.

Piedalīšanas darba grupā ir bez iepriekšējas reģistrācijas. Papildu informācija: Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne (t. 29390701) un/vai Lūznavas muižas attīstības stratēģijas aktualizēšanas darbu vadītāja Ināra Groce (t. 29299709).

Inga Ābele un romāns „Mīlamā” – literāro sarunu Lūznavas muižā šī gada pirmā saruna

Tue, 07 Apr 2026 07:51:00 +0000

Tiekoties ar rakstnieci, pērnā gada izskaņā izdotā romāna „Mīlamā”, kas veltīts literātei Aspazijai, autori Ingu Ābeli, svētdien, 12. aprīlī, Lūznavas muižā sāksies šī gada literāro sarunu cikls. Tajā vēl līdz gada beigām paredzētas tikšanās ar rakstniekiem Arno Jundzi, Luīzi Pastori un Ingu Žoludi. Literāro sarunu cikla tikšanās Lūznavas muižā interesentiem ir pieejamas bezmaksas, bet sarunu virzītāja ir literatūrzinātniece Ilga Šuplinska.

Lūznavas muižas vairāk nekā desmit gadu darbības laikā izveidojušās vairākas mūzikas, mākslas un citu ieviržu tradīcijas, kuru vidū kopš 2018. gada ir arī pasākumu cikls „Literārās sarunas Lūznavas muižā” – pietuvinātas, tiešas un atklātas sarunas par labāko latviešu literatūru un tās radītājiem. Šajā laika posmā literārajās sarunās muižā mūsdienu latviešu literatūras interesenti ar autoriem ir tikušies jau vairāk nekā 30 reižu.

Šī gada literāro sarunu pasākumu cikls sāksies svētdien, 12. aprīlī, plkst. 17.00 tiekoties ar rakstnieci, iepriekšējā gada noslēgumā izdotā, Aspazijai veltītā romāna „Mīlamā” autori Ingu Ābeli, kura ir viena no spilgtākajām mūsdienu prozaiķēm, dramaturģēm, kas katrreiz pārsteidz ar savu dziļumu un tekstam izvēlēto ritējumu un valodas sulīgumu. Kā saka muižā notiekošo literāro sarunu vadītāja, literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, tieši Ingas Ābeles romāns „Klūgu mūks” (2014) ir aizsācis nu jau nostrādātu un apmeklētājiem pazīstamo literāto sarunu formātu. „Var teikt, ka Inga Ābele ir atslēga, sākums arī Lūznavas muižas literārajiem lasījumiem. „Klūgu mūks” bija impulss domai, ka tiem autoriem, kas veido savu stilu, uzšķiļ jaunu literāru dzirksti, ideālā gadījumā, ja tas ir kā saistīts ar Latgali, vēl labāk, ja ir latgaliešu valodā, ir biežāk jātiekas un jārunā ar auditoriju. Tieši sarunā veidojas mūsdienu vērtību izpratne. Pati saruna ar Ingu notika gan tikai 2017. gadā, kad rakstniece jau uzrakstīja savu nākamo darbu – romānu „Duna” (2017). Ar viņu tikāmies arī pēc stāstu krājuma „Balta kleita” (2020) iznākšanas. Šī Lūznavā būs trešā tikšanās ar autori. To gaidām ar patiesu prieku, jo zinām, ka tā atkal būs saruna par saknēm un balsīm katrā no mums un mūsu tautas vēsturē,” tā Ilga Šuplinska.

Šī gada sarunu ciklā vēl pavasarī, 17. maijā, paredzēta tikšanās ar rakstnieku Arno Jundzi, bet rudenī muižā viesosies rakstnieces Luīze Pastore un Inga Žolude. Līdz šim muižas komanda nodrošināja arī sarunu tiešraides, taču šogad ierobežoto resursu dēļ tās nebūs pieejamas, taču sarunas tāpat tiks ierakstītas un ikvienam interesentam pieejamas vēlāk.

Tuvojoties literāro sarunu cikla desmitgadei, ir izveidojies pastāvīgais sarunu biedru – apmeklētāju loks, taču meklējot ceļus jaunas auditorijas piesaistīšanai, šogad literārās sarunas muižā tiks papildinātas ar interaktīviem lasījumiem, spēli un sarunu arī skolēnu vecumposma auditorijai. Šādas norises nākamajā dienā pēc literārās sarunas Lūznavas muižā, šogad iecerētas pavasarī ar rakstnieci Ingu Ābeli un rudenī ar rakstnieci Luīzi Pastori.

Literāro sarunu cikla norisi Lūznavas muižā atbalsta Rēzeknes novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds. Sarunas ikvienam interesentam ir pieejamas bezmaksas.

Muižas darbalaiks Lieldienās

Mon, 30 Mar 2026 08:06:00 +0000

Informācija par muižas darbalaika izmaiņām Lieldienās. Muiža būs atvērta sestdienā, 4. aprīlī, bet pārējās dienās (Lielajā piektdienā un Lieldienās) tā apmeklētājiem slēgta.

Aicinām muižas apmeklētājus pievērst uzmanību muižas darbalaikam 2026. gada Lieldienu laikā – tas atšķirsies no ierastā darbalaika. Muiža būs atvērta sestdienā, 4. aprīlī, bet slēgta Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, kā arī Lieldienās 6. un 7. aprīlī. Taču kā vienmēr mierīgām pavasara pastaigām pieejams Lūznavas muižas parks.

Laimas Dzigaites augu grafikas tehnikā tapušu gleznu izstāde “Zālaines pārtapšana”

Sun, 29 Mar 2026 08:00:00 +0000

No 31. marta līdz 3. maijam Lūznavas muižā skatāma lietuviešu mākslinieces Laimas Dzigaites (1954) gleznu izstāde “Zālaines pārtapšana”. Mākslinieces darbi top īpašā grafikas tehnikā, kuras pamatā ir kaltēti augi.

Laima Dzigaite (Laima Dzigaitė) ir lietuviešu māksliniece no Ukmerģes. 1972. gadā L. Dzigaite pārcēlās uz Kauņu, kur absolvējusi Antana Martinaiša mākslas skolu, vēlāk strādājusi Stepo Žuko augstākajā mākslas skolā. Šobrīd māksliniece dzīvo un rada Ukmerģē.

Mākslinieces radošais ceļš vedis caur dažādām mākslas tehnikām – grafiku, akvareli, batiku un kokgriezumiem, tomēr jau vairāk nekā divdesmit gadus viņa strādā īpašā, savdabīgā tehnikā, ko mākslinieks Vaidots Žuks (Vaidotas Žukas) nosaucis par “zālienu grafiku”. Savos darbos māksliniece izmanto kaltētus augus. Tie nav krāsoti, izņemot vietas, kur darba tapšanā izmantots zelta akrils. Pati Laima Dzigaite saka: “Manas radošās darbības instruments un iedvesmas avots ir zālieni. Tie ir kā neredzamā Radītāja redzamās zīmes, kas atklāj paradīzi uz zemes. Ar saviem darbiem vēlos runāt par to, cik svarīgi ir mīlēt un apbrīnot mums dāvāto brīnišķīgo dabu. Es radu tikai ziemā, kad dabā dzīvība apsīkst – manā darbnīcā zālieni atdzimst citai dzīvei.”

Mākslas kritiķis, M. K. Čurļoņa mājas–muzeja Viļņā ilggadējais direktors Staņislavs Urbons (Stanislovas Urbonas) par Laimas Dzigaites darbiem savulaik rakstījis “Kad pirmo reizi ieraudzīju man nepazīstamās ukmerģietes, mākslinieces Laimas Dzigaites darbus, biju dziļi pārsteigts un aizkustināts par visu redzēto: gan par gleznu formas profesionalitāti, gan darbu estētisko smalkumu, bet visvairāk par mākslinieces atrasto, svētlaimīga miera apdvesto un dvēseli apburošo, mums vēl neredzēto garīgo kontinentu – augu pasauli. Cik brīnišķīgi, ka mūsu vidū ir tie, kuri dzīvo skaistā saskaņā ar māti dabu, un es nešaubos, ka viena no viņiem, kas nav zaudējusi saikni ar apkārtējo dabu, ir Laima! Māksliniece kā īsta zāļu sieva vasaras beigās salasa novīstošos augus, rūpīgi tos žāvē, sakārto un nošķir, grupē un saskaņo, harmonizē, un tā garos ziemas vakaros mākslinieces darbnīcā dzimst neatkārtojami darbi – brīnišķīgas augu elēģijas. Tās katru pavasari kopā ar atdzimstošo dabu sasniedz mūs izstāžu veidā, apliecinot mūžīgās patiesības par mūsu dzīves trauslumu un nemitīgi mainīgo gadalaiku ritmu.”

Kopš 1993. gada autore sarīkojusi vairāk nekā 30 personālizstādes dažādās Lietuvas vietās, kā arī piedalījusies izstādēs Latvijā, Polijā, Vācijā un Francijā. Māksliniece ilustrējusi vairākas grāmatas. 2007. gadā L. Dzigaitei piešķirts profesionālas mākslinieces statuss.

Mākslinieces L. Dzigaites izstāde “Zālaines pārtapšana” Lūznavas muižā skatāma muižas darba laikā katru dienu (izņemot pirmdienas) – līdz 30. aprīlim no plkst. 9.00 līdz 16.00, bet no 1. maija no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Lūznavas muižā notiks atvērtās kadriļu meistarklases

Fri, 13 Mar 2026 00:02:00 +0000

Šī gada pavasarī, no 23. marta līdz 18. maijam, Rēzeknes novada Lūznavas muižā notiks četras atvērtās kadriļu un danču apguves meistarklases, kuras muižas kadriļu dejotāju grupai un ikvienam citam interesentam vadīs vairāki nozares speciālisti. Meistarklašu mērķis ir stiprināt kadriļu tradīcijas dzīvotspēju Latgalē, un tās gribētājiem būs pieejamas bez dalības maksas.

Ideja par meistarklašu sēriju radās, iedvesmojoties no pērnā gada nogalē muižā īstenoto meistarklašu pieredzi, kas ar lielo sabiedrības interesi par tradicionālo deju kā dzīvu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi, mudināja turpināt iesākto un uz atvērtām meistarklasēm profesionāļu vadībā arī turpmāk aicināt ikvienu interesentu un dejot gribētāju. Plānots, ka katrā nodarbībā tiks apgūta viena kadriļa un viens vai divi danči – gan no Latgales, gan citām Latvijas vietām, gan arī kāda cittautu deja.

Pirmā meistarklase Lūznavas muižā notiks 23. martā plkst. 19.00. Tajā plānots iepazīt “Vecpuišu polku” un kurzemnieku “Sīko danci”, vadīs horeogrāfiskās folkloras speciāliste, etnokompānijas “Zeidi” vadītāja Dace Smirnova. 13. aprīlī paredzētas divas meistarklases plkst. 17.00 un plkst. 19.00, tās vadīs kadriļu tradīcijas zinātāji un kopēji Inga Dūka un Raitis Sondors no Latvijas Universitātes deju folkloras kopas “Dandari”, kā arī Sandis Zučiks no “Danču krātuves”, apgūstot "Sešu tūru kadrili" un franču kadriļu "Jabadao", bet 18. maijā plkst. 19.00 nodarbību vadīs folkloras kopas “Svātra” vadītāja Sarmīte Teivāne, mācot kadriļu "Lentjais".

Kopš 2016. gada pavasara Lūznavas muiža aicina un publiskām kadriļu ballēm, bet kopš 2017. gada te darbojas kadriļu dejotāju grupa “Lūznovys kadriļs”, kura vadītāja ir horeogrāfe, arī muižas kultūras projektu vadītāja Inga Žirgule. Deju grupā apvienojušies dažādu profesiju un dejošanas pieredzes entuziasti. “Gribam Lūznavas muižu turpināt veidot par pastāvīgu kadriļu apguves, praktizēšanas un pārmantošanas centru, stiprinot kadriļu tradīcijas, kas ir nemateriālā kultūras mantojuma dzīvā prakse, dzīvotspēju Latgalē. Pērnā gada nogalē aizvadītās meistarklases un iespēja mācīties ar nozares speciālistiem mūs ļoti iedvesmoja, kadriļu deju grupai pievienojās arī jauni dalībnieki, apliecinot šādas atvērtas un regulāras deju apguves formas efektivitāti tradīcijas pārmantošanā. Kadriļu dejošana ir ne vien tradīcija, bet arī prieks pašiem dejotājiem, tādēļ mīļi aicinām pievienoties!” saka Inga Žirgule.

Ikvienam interesentam piedalīšanās kadriļu meistarklasēs ir bez dalības maksas, iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Līdzi jāņem dejošanai ērts apģērbs un apavi. Meistarklašu cikls sadarbībā ar biedrību “ESTO” tiek īstenots projektā “Kadriļu dzīvā prakse Lūznavas muižā”, kura norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada pašvaldība.

Plašāk par Lūznavas muižas kadriļu deju grupu “Lūznovys kadriļs” var uzzināt muižas mājaslapas sadaļā te un deju grupas profilā sociālajā tīklā “Facebook” te.

Lūznavas muižas komanda saņēmusi Rēzeknes novada gada balvu kultūrā

Tue, 03 Mar 2026 22:34:00 +0000

Sestdien, 28. februārī, jau trešo reizi Rēzeknes novada pašvaldības iestāde “Kultūras un tūrisma pārvalde” pasniedza “Gada balvas kultūrā”, lai izceltu, popularizētu un godinātu nozīmīgākos un spilgtākos kultūras notikumus, iniciatīvas un personības Rēzeknes novadā. Godinot 2025. gada nozīmīgākos un spilgtākos kultūras notikumus un cilvēkus, nominācijā “Gada cilvēks/komanda kultūrā” par laureātu kļuva Lūznavas muižas komanda, kurai pērnais gads bija īpaši svarīgs, atzīmējot 10 aktīvās darbības gadus kopš muižas atkal atvēršanas pēc vērienīgās atjaunošanas.

Lūznavas muiža par 2025. gadā darīto bija nominēta divās kategorijās – kopā ar latgaliešu kultūras kustību “Volūda” nominācijā “Gada inovācija/debija kultūrā” par jauno radošo rezidenču programmu un nominācijā “Gada cilvēks/komanda kultūrā”, kurā muižas komanda kļuva par uzvarētāju. Balvas svinīgā ceremonija notika sestdien, 28. februārī, Rēzeknes novada Viļānu kultūras namā, kur muižu, kamēr pārējā komanda aktīvi nodrošināja pasākuma norisi muižā un par novadu un muižu stāstīja jauna projekta sapulcē Portugālē, pārstāvēja Lūznavas pagasta bibliotekāre un viena no muižas ilggadējiem darbīgajiem palīgiem – Vita Gaile.

2025. gadā atjaunotajai Lūznavas muižai apritēja desmit aktīvās darbības gadi. Pateicoties komandas saliedētajam darbam, muiža ir kļuvusi par aktīvu kultūras mantojuma vietu, kas apvieno tradicionālās un laikmetīgās mākslas pasākumus, literārās sarunas, kamerkoncertus, festivālus, kā arī starptautiskus projektus. Lūznavas muižas plašajā apbalvojumu sarakstā ir arī valsts mēroga apbalvojums – Lavijas Sabiedriskā medija “Kilograms kultūras” balva “Kultūrvieta 2020”.

Lūznavas muižas komanda no atjaunošanas pirmsākumiem darbojas nemainīgā sastāvā un ciešā sadarbībā – Iveta Balčūne, Inga Žirgule, Inga Stikute, Ilona Lūse, Raimonds Kaļva, Ruta Polovinkina, Ligita Stikute, Rēzeknes novada TICā Ligita Harčevska un Ilze Zelča, palīgi Silvestrs Solovjevs, Iļja Orlovs, Vita Gaile, Irina Ivanova, tāpat ilgus gadus muižas darbam veltījušais Nikolajs Borunovs un arī speciālistes, kas kādā periodā šo gadu laikā strādājušas pie muižas zīmola komunikācijas un mārketinga veicināšanas – Edeite Laime, Maija Upeniece, Iveta Graudiņa, Elīna Zujāne un Agnese Kļaviņa.

Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne muižas komandas vārdā pateicas Rēzeknes novadam par augsto novērtējumu, sakot: “Mūsu darbs Lūznavas muižā balstās stratēģijā definētajās vērtībās – kvalitātē, atvērtā komunikācijā, kopradē un citās, kuru vidū ļoti svarīgais komandas darbs, kas ir pamats gan muižas, gan visas kopienas attīstībai.”

No 2015.–2025. gadam muižā notikuši 1754 pasākumi, uz Rēzeknes novadu (Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centra statistikas dati) atbrauca vairāk nekā 148 000 tūristu no 61 valsts, vairāk nekā 1300 tūristu grupas, kuras izmantoja arī citus tūrisma pakalpojumus, tajā skaitā, naktsmītnes, ēdināšanu, dabas objektu apskati, viesošanos pie amata meistariem utt. Muižas sadarbības partneri ir vairāk nekā 150 mazi un lieli uzņēmēji, amata meistari, pašnodarbinātie (to vidū keramika, kokapstrāde, suvenīri, ēdināšanas pakalpojumi, noformētāji, citi tūrisma pakalpojumus sniedzēji, meistarklašu un citu aktivitāšu vadītāji), nevalstiskās organizācijas. Īstenoti vietēja, reģionāla un starptautiska līmeņa 126 projekti papildfinansējuma piesaistei muižas kompleksa darbības attīstībai.

Bildēs:

Rēzeknes novada "Gada balvas kultūrā" diplomi (publicitātes foto);
Vita Gaile, pārstāvot muižu Rēzeknes novada "Gada balvā kultūrā" (foto Dagnija Bernāne);
Lūznavas muižas komanda 2025. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumā (foto Mareks Rosickis);
Lūznavas muižas darbības statistika.

Dzeja, proza un latgaliešu literatūras popularizēšana ārzemēs – šī gada rezidenču programmas ieceres

Sat, 28 Feb 2026 15:47:00 +0000

Noslēgusies pieteikšanās Lūznavas muižas un latgaliešu kultūras kustības “Volūda” īstenotās radošo rezidenču programmas literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā 2026. gada rezidencēm. Otrajā rezidenču programmas gadā četrām rezidentu vietām saņemti 15 interesentu pieteikumi, kurus izvērtējot, piedalīšanās rezidencēs apstiprināta literātiem mygluojam, Annelei Slišānei un Inetai Atpilei-Juganei, kā arī tulkotājam Džeidam Vilam, kas pievienosies iepriekš zināmajām šī gada programmas dalībniecēm – Ligijai Purinašai un Valijai Platacei. Šogad rezidencēs taps dzeja pieaugušajiem un bērniem, tiks strādāts pie prozas darbiem, kā arī pie kataloga ar tulkojumiem latgaliešu literatūras popularizēšanai ārzemēs.

Rezidenču programma, kura šogad ir viena no Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025” nominantiem un notiks otro reizi, paredzēta latgaliski rakstošajiem literātiem, tulkotājiem, žurnālistiem, scenāristiem, latgaliešu valodas, literatūras un Latgales kultūras pētniekiem, tai skaitā arī ārvalstu literātiem, kas raksta latgaliski, vai ārzemju literātiem un pētniekiem, kas raksta par Latgali vai pēta Latgales kultūru vai tulko no/uz latgaliešu valodu. Programmas mērķis ir veicināt latgaliešu valodas, literatūras un latgalistikas attīstību un popularizēšanu, nodrošinot platformu augstvērtīgu daiļdarbu latgaliešu valodā un Latgalei veltītu pētījumu pieaugumam.

Šogad, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un Rēzeknes novada pašvaldības atbalstam, ir iespēja uzņemt sešus rezidentus. Divas rezidentes ir pērnā gada literāro konkursu – dzejas slama “Rogovkys dzejis voga” un “Latgolys prozys skaitejumi” uzvarētājas Valija Platace un Ligija Purinaša. Uz pārējām četrām rezidentu vietām atklātajā konkursā saņemti 15 pieteikumi, kurus izvērtējot izlemts, ka radošā darba laiku rezidencēs Lūznavas muižā būs iespēja izmantot mygluojam, strādājot pie pirmā dzejas krājuma, Annelei Slišānei, uzsākot apjomīga prozas darba rakstīšanu, Inetai Atpilei-Juganei, pievēršoties dzejas grāmatas bērniem tapšanai, kā arī tulkotājam un literārajam aģentam Džeidam Vilam (Jayde Will), gatavojot katalogu latgaliešu literātu darbu popularizēšanai ārzemēs. Ar rezidenču programmas dalībnieku darbiem laika gaitā būs iespēja iepazīties ikvienam interesentam – to fragmenti atkarībā no autora sagatavotās publikācijas būs lasāmi latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv.

Pērn, uzsākot rezidenču programmu, tajā piedalījās pieci rezidenti, no kuriem divi bija literāro konkursu uzvarētāji un trīs pieteicās atklātajā uzsaukumā un muiža deva iespēju rezidences izmantot visiem gribētājiem. 2025. gada rezidencēs literāte Dagneja strādāja pie otrā dzejoļu krājuma “Mīleibys volūdā”, konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2024” uzvarētāja Inga Kaļva-Miņina rezidences laikā pabeigusi garstāstu bērniem latgaliski “Sirdsbolss” un uzrakstījusi apceri, latgaliskā dzejas slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarētājs Silvestrs turpinājis darbu pie debijas dzejas krājuma “Lāčus plēst un velnus kaut”, tulkotājs Lauris Magazeinis rezidences laikā gatavojis mūsdienu ukraiņu literatūras autora Artema Čeha darba “D rajons” fragmentu tulkojumu latgaliski, bet mūziķis Ingars Gusāns (Sovvaļnīks) darbojies ar mūzikas materiālu jaunajam albumam “Cārtumi”.

Šogad saņemtie 15 pieteikumi apliecina autoru augušo interesi par jauno iespēju radošajam darbam un liek ticēt, ka radošo rezidenču programma kļūs par nozīmīgu atbalsta punktu latgaliešu literatūras un valodas stiprināšanā. Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Žirgule priecājas, ka rezidenču programmas potenciālu un nozīmi apliecina gan Valsts kultūrkapitāla fonda atkārtoti piešķirtais finansējums, gan augstā autoru interese. “Pieteikumu skaits skaidri parāda, cik ļoti radošajiem cilvēkiem ir nepieciešama telpa un laiks netraucētam, koncentrētam darbam. Ļoti žēl, ka nevaram dot iespēju katram gribētājam – pieteikumos bija tik daudz lielisku ieceru! Kā radošs cilvēks pati ļoti novērtēju laiku, ko var veltīt netraucētām domām un darbam. No sarunām ar pērnā gada rezidentiem guvām apliecinājumu, cik vajadzīgs autoriem ir šāds formāts. Īpaši tas svarīgs jauniem autoriem un tiem, kuriem iestājies “klusuma periods” un mērķtiecīga koncentrēšanās darbam un tam piemērota vide, kāda ir Lūznavā, dod jaunu dvesmu. Ticam, ka rezidenču programma stiprinās ne vien pašas muižas, bet arī visa reģiona kultūras identitāti, jo rezidences kļūs par īpaši spēcinošu telpu latgaliešu valodas lietojumam un literārajai jaunradei,” saka Inga Žirgule.

Latgaliešu kultūras kustībai “Volūda” iesaistīšanās rezidenču programmas īstenošanā ir daļa no latgaliski topošas literatūras veicināšanas darba, kas tiek īstenots gan ar jaundarbu publicējumiem portālā lakuga.lv, vairākiem literārajiem konkursiem, kā arī prozas un dzejas darbu izdošanu, īpaši atbalstot jaunu literātu debijas darbu tapšanu. Tāpat ikvienam ar ziedojumu platformā http://voluda.lv ir iespēja atbalstīt arī Lūznavas muižas un “Volūdas” rezidenču programmu, palīdzot idejai un vēl kādai radošai personībai piedzīvot rezidences laiku muižā.

Rezidenču programma tās dalībniekiem Lūznavas muižā nodrošina uzturēšanos, ēdināšanu, kā arī radošā darba stipendiju. Programmas norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes novada pašvaldība un latgaliešu kultūras kustība “Volūda”.

Dziedātāja Beāte Zviedre un ģitārists Jānis Bērziņš koncertprogrammā "Dārziņš, Mediņš un mīla"

Fri, 13 Feb 2026 18:33:00 +0000

Svētdien, 22. februārī, Lūznavas muižā dziedātāja Beāte Zviedre un ģitārists Jānis Bērziņš atskaņos koncertprogrammu “Dārziņš, Mediņš un mīla”, kas piedāvās jaunu un neierastu skatījumu uz dižo komponistu mantojumu un pašu radošajiem meklējumiem.

Koncertprogramma “Dārziņš, Mediņš un mīla” pirmatskaņojumu piedzīvoja 2025. gada septembrī Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē, bet, iezīmējot februāri kā mīlestības mēnesi, abu mūziķu – dziedātājas Beātes Zviedres un ģitārista Jāņa Bērziņa – veidotā koncertprogramma skanēs arī Rēzeknes novada Lūznavas muižā. Taču stāsta pirmsākumi stiepjas vēl dažus gadus senāk, kad Latvijas Radio 1. studijā sadarbībā ar skaņu režisoru Vari Kurmiņu tika ieskaņotas piecas Emīla Dārziņa solodziesmas, kļūstot par pamatu veselai koncertprogrammai.

Līdzās izcilo melodiķu Emīla Dārziņa (1875–1910) un Jāņa Mediņa (1890–1966) solodziesmu īpašajām apdarēm Lūznavas muižā gaidāmajā koncertprogrammā skanēs arī Beātes un Jāņa oriģināldarbi – abu komponētā mūzika un Beātes teksti. Aicinot uz koncertu, duets saka: “Kā skan latviešu klasiķu vokālā lirika, ja klavieru pavadījumu aizstāj ģitāra, bet akadēmiskās dziedāšanas izteiksmi – džeza, popa, folka un mūziklu balss nokrāsas? Šajā koncertprogrammā piedāvājam jaunu un neierastu skatījumu uz komponistu mantojumu, kas papildināts ar radošiem meklējumiem un interesantiem atklājumiem. Kā tematiskā stīga koncertprogrammai cauri vijas mīlestība, sākot no senatnīgās, romantiskās un naivās jūtu pasaules klasiķu dziesmās līdz mūsdienu realitātes vērojumiem.”

Kā savulaik Latvijas Radio 3 raidījumā stāstījusi dziedātāja Beāte Zviedre (raidījumu par muižā iecerēto koncertprogrammu var noklausīties TE), viņai pašai satikšanās ar Dārziņa mūziku notikusi jau sen – kopā ar jauniešu kori “Kamēr” piedaloties Dailes teātra izrādēs “Melanholiskais valsis”. “Tā bija fenomenāla izrāde! Tajā komponists Juris Vaivods bija ļoti interesanti apdarinājis Emīla Dārziņa mūziku, un šķiet, kas tas bija pirmais aizmetnis, kādēļ man šī mūzika kļuva ļoti tuva. Jau kādu brīdi vēlāk domāju, ka es arī gribētu savu parafrāzi par to, jo neesmu pilnībā akadēmiskā dziedātāja, kas varētu Dārziņa dziesmas izpildīt klasiskā veidā. Un kādēļ gan lai mēs šo mūziku neizpildītu pret sevi kādā godīgākā mērā, piedāvājot savu versiju?” saka soliste.

“Dārziņš, Mediņš un mīla” Lūznavas muižas Sarkanajā zālē skanēs svētdienas, 22. februāra, pēcpusdienā plkst. 15.00. Biļetes nopērkamas “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības tīklā, cena – 10,00 eiro.