Eskpedīcija Lūznavā un Zosnā

Pēcjāņu nedēļā Lūznavas muiža un biedrība “ESTO” sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju Lūznavas un Zosnas apkārtnē rīkoja ekspedīciju, kurā tika apkopoti vēl dzīvie nostāsti par Lūznavas un Zosnas muižām, izzinātas vietējās tradīcijas un kolorītie cilvēki.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA, iepriekš Rēzeknes Augstskola) folkloras materiālus vāc jau kopš 2013. gada un akadēmijai šī bija jau 15. ekspedīcija. Pirms tam Rēzeknes novadā ekspedīcijas notikušas jau četras reizes – 1. Lendžos, 2. Bērzgalē, 5. Rogovkā un 10. Kaunatā. 2016. gadā, ka tika prezentēti pēdējo folkloras ekspedīciju DVD diski “Viļakys ticiejumi” un “Senī omoti Dagdā” šķitis, ka tradīcija lēnām izzūd, bet, šoreiz pateicoties Lūznavas muižas ierosinājumam un jaunu studiju programmu un kursu atvēršanai, tradīcija turpinājās. Ekspedīcija piedalījās Lūznavas muižas un biedrības “ESTO” pārstāvji, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas mācībspēki un studenti, Lūznavas pagasta pārstāvji un brīvprātīgie.

Nedēļas ilgumā tika savākti dažādi materiāli, eskpedīcijas saturu veidoja Lūznavas un Zosnas ciemu folkloras apzināšana, stāsti un nostāsti par Lūznavas un Zosnas (Gaļicinu) muižām, pagasta vēsturisko viensētu foto dokumentēšana un dzimtu stāsti, Lūznavas pagastā dzīvojošo mazākumtautību nemateriālā kultūras mantojuma izzināšana, kā arī muzikālās un horeogrāfiskās folkloras tradīciju izzināšana, tāpat mūsdienu folklora – medībās piedzīvotais un godu saimnieces novērotais, bērnības un skolas laiku atmiņas, kaimiņu iesaukas un apsaukas, kā arī veci, jaunās paaudzes jau aizmirsti vārdi. Ekspedīcijas laikā diktofonā vai videokamerā ierakstītās sarunas tiks izmantotas RTA zinātniskiem pētījumiem, Lūznavas muižas gidu stāstiem, divām īsfilmām un žurnāla “A12” tekstiem. Iespējams, ka tiks sagatavots arī plašāks izdevums par Lūznavas apkārtni – vēsturi un cilvēkstāstiem.

Ekspedīcijas vadītāja, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Ilga Šuplinska pēc ekspedīcijas secina: “Gryuši izceļt kaidu vīnu stuosteituoju voi tradiceju, kas īkryta pruotā, ari sirdī i pīrokstu kladēs itamā pusē, tok ir sovi nūslāpumi Kiuleņu, Gudeļu, Pušbārnu sādžai, ari Vertukšņai i Zosnai. Par pošu Lūznovu i narunojūt. Ir pīredze i zeimis, ari cylvāku dorbs i uzadreiksteišona, kas puorsteidz i dūd energeju nūticēt, ka īspiejams ir vyss. Var saceit, ka mainuos ari stuosteituoju kultura, sovys pīredzis pasnīgšonys veids. Vaira var dzierdēt puordūmys par vierteibom, dzeivis jāgu, kur gryuti nūškiert dzeivis i gruomotu gudreibys, tok vierteibys namaineigys: ticeiba sovim spākim i Dīvam, sirdsgudreiba, miļzeigs dorba spars i aktivitate, zīduošonuos svareigūs lītu lobā. Ir lītys, kas palīk nu paaudzis paaudzē, bet ir kas aizamierst cīš dreizai. Viesturis fakti sabryuk kai kartu pilis, bet nūstuosti, sapyni, zeimis palīk pruotā. I ej tu izskaidroj viesturei, ka pieckara periodā vīnā prūdā ilgu laiku gulēja Lūznovys Madona i Stalina kryušutāls. Tik vīnu restaurēja, a ūtru vysmoz idejiski čekys maisūs vēļ globoj…”

Ekspedīcija notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda (Lūznavas muiža, biedrība “ESTO”), Rēzeknes novada un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas projekta “Novadmācība” (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) atbalstu. 

Foto Māris Justs (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) un Anna Rancāne (Rēzeknes novads).