Kodifikāciju māksla

No 2020. gada 17. jūlija līdz 17. augustam Lūznavas muižā skatāma triju mākslinieku – Gundegas Strautmanes, Raimonda Vinduļa un Volodimira Bilika izstāde “Kodifikāciju māksla”, kurā mākslinieku iedvesma ir teksta transkodēšanas un interpretēšanas tēma.

Izstādes idejas autore ir māksliniece Gundega Strautmane, kura jau kopš 2006. gada strādā ar dažādiem lingvistiskajiem kodiem. Lūznavas muižā skatāmajā izstādē Gundega Strautmane, kuru pēdējos gados aizrauj mākslīgās valodas, pieaicinot arī  rakstnieku, tulkotāju un vizuālo mākslinieku no Kijevas Volodimiru Biliku un mākslinieku, grafikas dizaineri un fotogrāfu Raimondu Vinduli, parāda katrs vairākas versijas par teksta transkodēšanas un interpretēšanas tēmu. Rakstība jau kopš senatnes ir attīstījusies kopā ar vizuālo mākslu, nav bijusi no tās atrauta, un arī mūsdienu dažādās valodas ir mākslinieku iedvesmas avots. 

Gundega Strautmane – mākslinieces visu iepriekšējo projektu pamatā bija darbi ar Braila kodā rakstītiem tekstiem, Braila rakstu teksta ornamentālijām, bet nu jau vairāk nekā piecus gadus Gundega ir pievērsusies arī pašizstrādātām rakstībām, kuras līdzīgi kā Braila alfabēts balstās skatītājam neatšifrējamā rakstības sistēmā, kas ļauj iekodēt dažādus tekstus – kā latviešu, tā angļu, latīņu un arī īru valodās.

Volodimirs Biliks – rakstnieks, tulkotājs un grafiskais dizainers no Kijevas, kurš izdevis grāmatu “Codex abyssus” par rakstības vēsturi un intuitīvo (asēmisko) rakstību, kā arī grāmatu “Da El” par datu konvertēšanu svītrkodā, ko viņš pats dēvē par cyberpunk poetry. Biliks bieži izmanto visdažādākos teksta manipulatorus. Tā piemēram, Mūna, reljefo rakstību neredzīgajiem. Teksta maskēšanu ar pikselēšanas filtriem. Tāpat mākslinieks izmanto daudz dažādus internetā atrodamus koda ģenerētājus. Pēdējais viņa projekts ir veltīts intuitīvajai, jeb asēmiskajai rakstībai, kur teksts netiek tieši pārtulkots, bet rakstīts brīvā, dažreiz autoram un skatītājam neiztulkojamā formā.

Raimonds Vindulis – grafiskais dizaineris un Līvānu mūsdienu mākslas galerijas dibinātājs savās plakātu sērijās bieži stādā ar burtveidola dizainu, viņa izstrādātie teksti mēdz būt gan atšifrējami, gan neatšifrējami, intuitīvi lasāmi, kā arī bieži Raimonda darbos tiek izmantotas latīņu alfabēta konceptuālas manipulācijas. Izstādē pārstāv asēmiskās (intuitīvās) rakstības jomu.

Atbildot uz jautājumu, kādēļ izstādes nosaukums ir “Kodifikācijas māksla”, Gundega atzīst, ka šos terminus pēta angļu valodā, jo latviski informācijas un nosaukumu šajā jomā joprojām ir maz. Oksfordas vārdnīca par lingvistisko kodificēšanu saucot jaunas valodas pamatu izbūvi un dažādu likumu ieviešanu jaunas valodas lietojumā. Tieši izlasāms materiāls nav šīs izstādes mērķis. Mākslinieki katrs savā veidā izbauda ornamentālijas, kuras rada zīmēs, kodos un grafiskās līnijās pārvērsts teksts. Mākslinieku iedvesmo teju visas mūsu dzīves sfēras un nozares un šīs izstādes tēma – rakstība –  senatnē gājusi ciešā kopsolī ar vizuālo mākslu nav no tās nekad bijusi atrauta. Aplūkojot šobrīd izmantotās rakstības un visdažādākos tehnoloģijām piemērotos koda ģenerētājus, katrs var gūt iedvesmu dažādu tekstuālu darbu radīšanai. Izstādes idejas autore uzdrošinās teikt, ka šāda tipa māksla pasaulē ir guvusi popularitāti, bet Latvijas izstāžu zāles nav pievērsušas tai pienācīgu uzmanību. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka Latvijā mākslinieki joprojām piesardzīgi izmanto teksta transkodēšanas paņēmienus.

Foto un video: Dagnija Bernāne