Ungārijas Pasaules mantojuma vietu attēlojums grafikā

Lūznavas muižā, sadarbojoties ar Ungārijas vēstniecību Latvijā, skatāma ungāru mākslinieka, grafiskā dizainera Antala Rēvesa panorāmas skatu grafikas “Ungārijas pasaules mantojums”, kurās attēlotas zīmīgas Ungārijas ainavas, objekti un notikumi.

Antals Rēvēss (Antal Révész, 1931–2016) ir viens no Rēvēss-Vignere mākslinieku radošā dueta. Mākslinieki bija precēts pāris un strādāja kopā kā grafiskie dizaineri Ungārijā kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Lielākoties viņi veidoja filmu afišas un dizainus izstādēm, taču viņu darbu vidū ir arī ceļojumu, cirka un pasākumu plakāti. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados mākslinieki eksperimentēja ar dažādiem stiliem un tehnikām, priekšroku dodot spilgtām krāsām, taču vēlākos gados Antals Rēvēss darināja gravīras ar monumentālām ainavām.

Grafikās atainotas UNESCO kultūras mantojuma vietas Ungārijā – skaistā Budapešta Donavas krastos, Budas pils kvartāls un Andraši avēnija,  Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne, Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas, Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide, Hortobāģas nacionālais parks – Pusta, Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole, Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava, Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava un vairākas citas Ungārijas skaistākās vietas.

Izstādē skatāmas Antala Rēvēsa 27 detalizēti izstrādātas panorāmas skatu grafikas ar nosaukumu “Ungārijas pasaules mantojums”. Daudzos darbos ir attēlotas ne tikai pilsētas, raksturīgās ainavas un apskates objekti, bet arī iecienīti pasākumi. Izstāde, kuru 2013. gadā uzsāka Balaši (Balassi) institūts, jau ir izrādīta vairākās pasaules vietās, tostarp Vīnē, Sofijā un Helsinkos.

Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas astoņas vietas Ungārijā: Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju (1987; 2002), Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne (1987), Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas (1995), Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide (1996), Hortobāģas nacionālais parks – Pusta (1999), Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole (2000), Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava (2001) un Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava (2002).