Gundega Strautmane. FASCINĀCIJA

No 28. janvāra līdz 16. martam Lūznavas muižā skatāma tekstilmākslinieces Gundegas Strautmanes izstāde “Fascinācija”. Māksliniece Gundega Strautmane izstādē “Fascinācija” strādājusi pie tādu eksperimentālā tekstila darbu radīšanas, kas fascinē savu skatītāju ar krāšņiem ornamentiem un grezniem akcentiem. Dažādu tautu etnogrāfija mums rāda ornamentu pārbagātību, ar kādu dekorēti tērpi un, protams, tērpa fascinācijas mērķis visbiežāk ir pretējā dzimuma pārstāvis, kuram grezno lietu valkātājs vēlas iepatikties.

Gundega Strautmane ir studējusi tekstilu Berlīnes Mākslas Universitātes Eksperimentālā tekstila dizaina institūtā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņa strādā ar tekstila projektiem mākslas un eksperimentālā dizaina disciplīnās. Savos mākslas projektos Gundega izmanto Braila kodu un rada darbus, kuri ir uztverami, kā redzīgajiem tā arī neredzīgajiem un vājredzīgajiem izstādes apmeklētājiem.

Tekstilmāksliniece Gudega Strautmane par izstādi stāsta: “Kā vēsta kanāls National Geographic, dzīvās dabas krāšņums var būt neaprakstāms, jo īpaši zemēs, kurās sals un aukstums netraucē to eksistenci. Daudzās putnu un insektu krāsas ir neiedomājamas. Pāvu pāris, kurā tēviņš zaigo neticamā krāšņumā, bet mātīte aprobežojas vien ar nelielu galvas dekoru, mums stāsta par to, kurš kuru šajā pārī vēlas fascinēt.

Mana iekšējā sajūta kopš mazotnes bijusi līdzīga kādam krāsainam tauriņam, kura uzdevums ir apburt, apmāt. Par to vai man tas ir izdevies, lai spriež citi, bet dzīvības elpu vislabāk sevī sajūtu, kad esmu viena un radu kādu skaistu noslēpumu vai leģendu, kas ieved skatītāju kādos dziļākos līmeņos un atmodina dzīvības avotus.

Fascinācija vienlaikus ir arī saistīta ar paša fascinētāja seksualitāti un izpratni par skaisto.

Līdztekus šai vēlmei fascinēt mani manas dzīves sākumā ir pavadījusi izmisīga tukšuma, izmisīgu ilgu un bezjēdzības sajūta. Jāsaka, ka tā ik pa brīdim atgriežas, neļaujot man apstāties pie iesāktā. Lai gan jau no savas radošās darbības sākuma, kad man esenciāli būtiska bija savas dzīves jēgas un satura meklējumi, izlēmu, ka darbus radīšu Visaugstākā piepildījuma slavināšanai un meklējumiem, jo bez tā, šķiet, mana dzīve būtu izdzisusi līdzīgi jāņtārpiņa gaismai rītausmā.

Tā jau studiju laikos izvēlējos savu darbu ģenerēšanai par pamatu neredzīgo - Braila kodu, kurā rakstot dažādas lūgšanas no katoļu liturģijas, uz šī koda punktu pamata radu mežģīnes. Lūgšanu tekstus visbiežāk izvietoju aplī tādējādi centrējot kompozīciju uz vienu noteiktu viduspunktu ap, kuru rit dzīvība. Daudzi ir sākuši piekopt kādas austrumu reliģijas, kuras īpaši stāsta par mandalu zīmēšanas nozīmi sava iekšējā gara atjaunošanā un kārtošanā. Pie šādas kompozīcijas savā laikā arī es nonācu tieši šī piepildījuma meklējumu virzīta, tomēr bez sekošanas kādai garīgajai skolai, kas arī tolaik vēl nebija guvušas tādu popularitāti.

Mani allaž pārsteidz tās vai šīs lūgšanas materializēšanās un uzmirdzēšana, kad darbs pabeigts. Man šķiet nav augstāka mērķa kā dēļ dzīvot un strādāt, kā sava Radītāja slavēšana un iepriecināšana. Tas dod dzīves piepildījumu un virza dzīvi pa labu taku.

Apskatot fascināciju no visiem tās pusēm, jāsaka, ka tas ir arī slidens ceļš. Kāda ārēja spēka iedarbībā un nemanot par tās mērķi var kļūt kaislība, kas cilvēka dabai ir tuvāka un vieglāk realizējama.

Es tomēr domāju, ka Radītājs nevēlās, lai mēs noliegtu savu cilvēcisko dabu, bet vairāk gan līdzīgi prasmīgam autovadītājam prastu to vadīt un pārvaldīt. Kas nozīmē no tās nebēgt, bet arī nesekot allaž visām savām vēlmēm un sajūtām.”

Mākslas kritiķe Iliāna Veinberga par tekstilmākslinieces radošo darbību saka: "Lai arī Gundegas Strautmanes veidotos darbus var uzskatīt par tradīciju modernizēšanu, ornaments tajos parādās savdabīgā, no tradīcijas būtiski atšķirīgā veidā. Māksliniece izmantojusi Braila raksta zīmes, kurās transkribējusi kristiešu lūgšanu frāzes un uzrakstījusi tās ar sataustāmu pērlīšu palīdzību. Šīs pērlīšu zīmju kopas izkārtotas simetriskā ritmā, gan atkārtojot lūgšanas tekstu, gan arī, veidojot iespaidīgu, dekoratīvu rakstu. Rezultātā darbi ilustrē klasisku konceptuālistu gājienu, kurā vēl piedevām tiek izmests salto: teksts pirmām kārtām padarīts par trīsdimensionālu fizisku struktūru. Tas ir lasāms un tā saturs uztverams tikai ar taustes palīdzību; atkārtojumi un atkārtojumu kopu ornamentālais izkārtojums sniedz arī sensuāli estētisku, ne tikai literāru pieredzi.”

Plašāk par mākslinieci: http://gundegastrautmane.com/