PELAŠĶIS PARASTAIS
ENG 🇬🇧
Lat. Achillea millefoliumAngļu val. Yarrow
Vācu val. Gemeine Schafgarbe
Zviedru val. röllika
Igauņu val. harilik raudrohi
Lietuviešu val. paprastoji kraujažolė
Krievu val. тысячелистник обыкновенный
Parastais pelašķis ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla. Pelašķi ir ārstniecības augi un garšaugi. Tie tiek audzēti arī kā dekoratīvie augi un augi, no kuriem bites ievāc medu.
Ziedu krāsa: balta
Ziedēšanas laiks: VII-VIII
Ārstnieciskās īpašības: Pelašķa bioloģiski aktīvās vielas rosina ēstgribu un gremošanas sulu sekrēciju, novērš spazmas un gāzu uzkrāšanos zarnās, pazemina temperatūru un arteriālo asinsspiedienu, savelk dzemdes muskulatūru, aptur asiņošanu, neradot trombu veidošanās draudus, veicina brūču dzīšanu, tām ir arī pretiekaisuma, baktericīda, antialerģiska iedarbība.
PIELIETOJUMS
Pelašķa ziedu un lakstu uzlējumu lieto gastrītu un čūlas ārstēšanai, pret plaušu, zarnu, hemoroīdu un pārmērīgu menstruālo asiņošanu, kā arī pret urīna nesaturēšanu naktī.
Iekšķīgi lieto arī dažādu ādas slimību un bojājumu – furunkulozes, grūti dzīstošu brūču, trofisko čūlu ārstēšanai. Ārīgi uzlējumu lieto apmazgājumiem, peldēm, kompresēm.
No pelašķa vāc ziedkopas ar 4cm garu kātu vai lakstus (līdz 15cm garas auga galotnes ar ziedkopām). Retāk vāc tikai auga lapas, bet lietošanai tautas medicīnā – arī sakneņus. Žāvē, izklātus plānā slānī, labi vēdināmās telpās vai kaltēs, nepārsniedzot 45°C temperatūru.
Uzmanību: Nedrīkst vākt ziedkopas no izskata ziņā līdzīgā vītolu pelašķa jeb ķērmelītes (A. salicifolia).
Pelašķa preperātus nedrīkst lietot grūtnieces, jo tie pastiprina dzemdes savilkšanos un var radīt aborta draudus. Jutīgiem cilvēkiem pelašķa drogu vākšana var radīt ādas iekaisumu – kontaktdermatītu.
Augu katalogs ir tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu Pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projekta LVIII-062 “Versts of Feelings 2” ietvaros