ROZMARĪNS ĀRSTNIECĪBAS

Angļu val.  Rosemary

Mūžzaļš krūmājs ar augstumu 0,5-1,5 m, smaržīgs, ar tumši pelēkbrūnu mizu. Jaunie zari ir četrkantaini, spilvaini. Lapas ir pretēji, iegareni-lancetes, ādainas, tumšzaļi, spīdoši. Ziedi violeti-gaišzili. Auglis ir 4 apaļi,tumšbrūni rieksti.

Zied februārī – maijā. Dzimtene ir Vidusjūra. Kultivējams kā ārstniecības un ēterisko eļļu augs Krimā, Aizkaukāzā un VidusĀzijā.Lapas un viengadīgus stublājus sagatavo ziedēšanas laikā. Lapas satur ēterisku eļļu (līdz 1,2%), alkaloīdus (līdz 0,5%, tai skaitā rozmarīcīnu), skābes (rozmarīnu). Ēteriskas eļļas sastāvā ienāk pineni (līdz 30%), kamfens (līdz 20%), cineols (10%), borneols (10%), 1-kamfora (līdz 7%).

Ūdeņu uzlējums pastiprina sirds saīsinājumus, īslaicīgi paaugstina asinsspiedienu, paātrina menstruācijas iestāšanos, apveltīts ar žultsdzinēja, kopēju tonizējošo un atsāpinošu darbību.

PIELIETOJUMS

Uzlējums: 1 tējk. rozmarīna lapu uz 500 ml vārīta ūdens uzstāj 30 minūtes, izkāš. Pieņem pa 1-2 ēdk. 3 reizes dienā kā līdzekli, kas stimulē menstruācijas, pie nervu traucējumiem klimaktēriskā periodā, kā tonizējošu līdzekli pie spēku paguruma, sirds neirozēm. Pielieto vannām un skalošanām pie neirītiem un saaukstēšanām.

Kompreses: 2-3 ēdk. jaunu rozmarīna stublāju ar lapām applaucē ar vārītu ūdeni, iegriež marlē. Karstus spilvenus pieliek pie sāpīgām vietām.

Avots: fitoterapija.lv

Augu katalogs ir tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu Pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projekta LVIII-062 “Versts of Feelings 2” ietvaros