Jaunumi, sasatikšonys i Uoksta capure - nūtykuse tradicionaluo Andrejdīna
30. novembrī iz kasgadejū sasatikšonu jau 18. reizi aicynuoja literari
muzykaluo nūtikšona – Andrejdīna, kuruos tradiceja dzymuse 1998. godā Rēzeknis
Augstškolā (niu Rēzeknis Tehnologeju akademeja (RTA)). Pyrmū reizi Andrejdīna
beja izbraukuse gostūs iz Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižu.
Kai kotru reizi Andrejdīnys tradiceja ir na viņ sasatikšona latgaliskajā muzykā i literaturā, nu ari vysod ir sagataveits kaids puorsteigums – gruomotys voi diska prezentaceja. Itys gods nabeja izjāmums. Tai kai Andrejdīna simboliski beja 9. Storptautyskuos latgalistikys konferencis, kas itūgod veļteita Fraņča Kempa pīmiņai, nūslāguma nūtikšona, taišni Kempam veļteituo romana prezentaceja beja ituo goda jaunuo literaruo prīca. Romana “Aizlauztais spaits” autori ir Sandra Ūdre i Juoņs Ryučāns i vokora suokā autori stuosteja par romana topšonu, kai ari atsaceja iz saguojušūs klauseituoju vaicuojumim. Sūpluok jaunajai gruomotai, sova vīta Andrejdīnys vokorā tyka veļteita ari cytim ituo goda jaunumim – eiss īskots RTA folklorys ekspedicejā topušajā DVD “Viļakys ticiejumu” (autori Ilga Šuplinska i Māris Justs), taipat kaidam pyrmū reizi, nu kaidam vēļ reizi beja vareiba nūsavērt eiskinu “Gambits 1917”, kas akteru Kristapa Rasima i Mārtiņa Egliena attālojumā viestej par diveju dyžanūs latgalīšu personeibu – Fraņča Trasuna i Fraņča Kempa dialogu pyrma 1917. goda Rēzeknis kongresa.
Nu 2003. goda par naatjamamu
Andrejdīnys tradiceju ir klivs literarais kabare, kas ir dzejnīku i muziķu
konkurss par Andrejdīnys goda bolvu – Uoksta capuri. Itūgod konkursā pīsadaleja
15 dalinīku, kurūs vydā beja kai jaunī, tai jau pīredzis boguotuokī literati i
muziki – Ineta Atpile-Jugane, Anna Rancāne, Raibīs, Guntis
Rasims, Arnis Slobožaņins, Līvija Liepdruviete, Ligija Purinaša, Mārīte
Krasnobaja, Meldra Gailāne i cyti, kai ari itūgod starptautyskū dimenseju
konkursam daškeire gosti nu Pleskovys Vaļsts universitatis. Na pyrmū reizi pi
Andrejdīnys Uoksta capuris, sajemūt klauseituoju simpatejis, tyka Raibīs, bet
itūreiz ar jū itū gūdu daleja ari Pleskovys Vaļsts univeristatis docents Vadims
Andrejevs, kurs prīcynuoja ar gitaru i poša raksteitom dzīsmem. Vokora gaitā ar
sovu muzykalū stuostu par tautysdzīsmem prīcynuoja grupa “Rūnas”, kurā
apsavīnuojušs Rēzeknis muzykalī ļauds Juoņa Mežinska vadeibā.
Vysu pastuoviešonys godu gaitā Andrejdīna
klivuse na tik par vīteja mārūga nūtikšonu, bet ari par dažaidu paaudžu
sasatikšonu, izskotu i puorlīceibu, ideju apmainis vītu. Iz nūtikšonu beja
sabraukuši ļauds na tik tīpat nu Rēzeknis i Rēzeknis nūvoda, bet ari cytu
Latvejis vītu – Baļtinovys, Vileks nūvodim, Preilim, Daugovpiļs i cytom vītom.
Lūznovys muižys Sorkonais zals nūtikšonai dadeve sirsneigu atmosferu, koč i pīsadaleit
grybātuoju beja cik daudzi, ka vysim ustobā vītys nimoz i natyka, tok kotrys
grybātuos pīsadaleit vareja ari virtuali – verūtīs taišnū translaceju tīpat nu
Sorkonuo zala.
Nūtikšonys galereja ITE
Nūtikšonu finansiali podturēja:
- Kulturys ministreja, projekts Latvejis vaļsts symtu godim “Latgales kongresam 100”, projektu eistynoj Rēzeknis Tehnologeju akademeja;
- Latgalīšu Kulturys bīdreiba, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programys projekts “Franča Kempa 140 gadu atceres pasākumi”;
- Izgleiteibys i zynuotnis ministreja, projekts “Novadmācība”, projektu eistynoj Rēzeknis Tehnologeju akademeja.