Anitas Melderes izstāde "Dārzs pie jūras"

No 20. marta līdz 20. aprīlim Lūznavas muižā būs skatāma mākslinieces Anitas Melderes personālizstāde “Dārzs pie jūras”, kurā skatāmie darbi lielākoties tapuši pēdējo gadu vasarās.

Anita Meldere dzimusi 1949. gada 18. maijā. Profesionālo izglītību māksliniece ieguvusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Māksliniece strādā eļļas, akvareļa un akrila tehnikā, kā arī litogrāfijā, turklāt Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras iniciētajos mākslinieku pedagogu starptautiskajos plenēros Zvārtavā apgleznojusi arī keramiku un zīdu. Kopš 1973. gada A. Meldere ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Māksliniece ir mākslas maģistre, augstskolu docētāja un no 2007. gada Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja. No 1972. gadu Meldere piedalījusies daudzās nozīmīgās izstādēs Latvijā un ārzemēs: Vācijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, ASV, Japānā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs. Sarīkojusi neskaitāmas personālizstādes Latvijā, kā arī ārzemēs (Vācijā, Kanādā, Beļģijā un Norvēģijā). Anitas Melderes gleznas atrodas muzejos un mākslas krātuvēs Latvijā, Lietuvā. Gruzijā, Krievijā, Japānā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Francijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā un citviet. Mākslinieces darbi reproducēti albumos, grāmatās un periodiskos izdevumos, kas izdoti Latvijā un ārzemēs.

Māksliniece Anita Meldere par Lūznavas muižā skatāmo izstādi stāsta: “Izstādei “Dārzs pie jūras” atlasītie darbi lielākoties tapuši pēdējo gadu vasarās, kad pēc saspringta darba cēliena augstskolā gribas aizgūtnēm baudīt brīvību, sauli un jūru, satikt un aicināt ciemos draugus un tuvus cilvēkus un, protams, GLEZNOT, GLEZNOT, GLEZNOT... Daži darbi gleznoti plenērā, citi, dabas brīnumaino pārvērtību iedvesmoti, tapuši manas vasaras mājas brīvdabas darbnīcā.

Izstādē skatāmie darbi ir manas Lapmežciema vasaras ar jūras šalkām kāpu aizvējā. Kaiju klaigas. Žilbinoša gaisma, saulē sasilušo priežu sanoņa kāpās. Pērkona ducināšana pamalē, piesiluši ezeri un upes. Mani vasaras darbi. Dārzs. Reibinošas pļavu smaržas. Katrs zieds, lapa – mīlestības stāsts un līdzība… Tajos nepārprotami dominē reāls pasaules skatījums.

Manā garajā profesionālajā darbībā ir bijuši vairāki periodi. Kļuvu atpazīstama ar savām agrīnajām klusajām dabām un portretiem. Pēc tam, deviņdesmito gadu sākumā, mani savaldzināja abstraktā glezniecība, kurai esmu veltījusi teju divdesmit gadus. Šodien esmu bezgala priecīga par jaunām idejām, lai spertu nākamo soli. Vai būtu jāsagaida manu atzīšanos, ka esmu atgriezusies pie reālisma kā vienīgās patiesās vērtības un mana abstraktā vai nosacītā pasaules redzējuma („tā jau katrs māk”, kā daži apgalvo) nolieguma? Nekādā ziņā, tāds nav mans nodoms. Vienkārši – dzīvē viss plūst, mainās un nebeidz sniegt arvien jaunas atklāsmes. Dzīves ritumā un radošajā procesā gūtās atziņas, prasmes  un dažādā pieredze ir mana bagātība.”

Nav komentāru

Komentēt