Daži čurļoniski elementi
Aprīļa
beigas Lūznavas muižā jau par tradīciju kļuvušas lietuviešu komponista un
mākslinieka Mikaloja Konstantina Čurļoņa godināšanai. Čurļoņa vārdu saista ar
sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900. gadu,
uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā
spēja ar krāsu “padarīt redzamu” skaņu. Komponists un etnomuzikologs Vilis
Bendorfs, kura atmiņu vēstuli pērn saņēma Lūznavas muiža, šogad aicina meklēt šos
“čurļoniskos elementus” – skaņu ainavas – arī latviešu tautasdziesmās.
Daži čurļoniski elementi latviešu tautasdziesmās
Sitiet
bungas, bāleliņi,
Pūtiet
daiļas stabulītes!
Cimdiem
rakstus izadīju,
Bungu
rakstus klausīdama.
Latvju Dainas 24172, Lielvārde
Šī laikam
būs bijusi Emiļa Melngaiļa mīļākā dziesma, jo savā grāmatā Latviešu dancis
(1949) viņš raksta:
“No visiem dainas daudzinātiem brīnumiem, ja man prasītu, ko es kārotu redzēt, dzirdēt, es izlūgtos tos trejdeviņus bundziniekus, lai dimdina lielās, vidējās bungas, bet līdzi tām arī mazās bundziņas ar vismazītnējām, tādā rituma raibumā, ka lai danču vedējiņa ar kājiņām līdztikdama, nonāk lustes ārprātā, bet vecās mātes, adītājas, bungu rakstus klausīdamas, ron cimdiem jaunus, neredzētus rakstus. Jo saskaņās viss saistās. Ne tikvien ka dancotājas solīši ar bungu rakstu, bet tiešām arī vēl cimdu veidojums var būt bungu ierosināts. Ļoti tuvu, turpat vai gluži blakām, stāv dzirdētais ar redzēto. Bauskas novada balsu figurācijā dažkārt atspulgo Rundāles pils greznuma rimbuļi.”
Bet Latviešu folkloras krātuves gatavotā daudzsējumu izdevuma Latviešu tautasdziesmas 2. sējumā (1980) publicēta šāda dziesma:
Dziedat,
meitiņas,
Apaļas
dziesmas:
Apaļi
rakstiņi
Pūra
dibenā.
9388, Ēvele
Šī dziesma
savukārt atgādina Čurļoņa 1906. gadā brālim Povilam rakstīto par Karpatiem: “Kalni
nav augsti, bet ļoti melodiski.”
Meklējumus ir vērts turpināt.
Vilis
Bendorfs
Tieši šogad Čurļoņa "Zodiaka" cikla gleznu krāsas un ainavas ir tās, kas liek meklēt un radīt arī muzikālās ainavas, kuras īpaši muižas videi, iedvesmojoties no vēsturiskā stāsta par Čurļoņa saistību ar Latgali un Kerbedzu dzimtu, veido lietuviešu komponists, pianists un M. K. Čurļoņa mazmazdēls, pianists un klavierspēles pasniedzējs Roks Zubovs un jaunie Latvijas mūziķi – kontrabasists Jānis Rubiks un pianists Edgars Cīrulis.