Lūznavas muižas īpašumā, lai dažādotu kultūras notikumu norisi, nonācis kultūrvēsturisks mūzikas instruments – 1901. gadā Jozefa Tresselta klavieru fabrikā Rīgā jūgendstilā veidots pianīns. Līdz ar 2019. gadu noslēdzas arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Jozefa Tresselta jūgendstila pianīna restaurācija” pirmā kārta – vēsturiskā pianīna restaurācijas darbi Jāņa Kalniņa darbnīcā Ugālē.
Svinot pirmo Lūznavas muižas darbības gadu 2016. gada aprīlī muižas Sarkanajā zālē tika ieskandināts 20. gadsimta sākumā slavenajā Karla Šrēdera mūzikas instrumentu fabrikā Sanktpēterburgā tapušais un Jāņa Kalniņa Ugāles ērģeļbūves darbnīcā restraurētais flīģelis, kas nu kļuvis par neatņemamu kamermūzikas koncertu daļu Lūznavas muižas kultūras notikumu norisēs.
Laika gaitā muižā radusies vēlme organizēt muzikālus notikumus arī citās muižas telpās – gan muižas bibliotēkā, gan “Kulturys škiunī, gan citur, kur flīģeli nav iespējams pārvietot, tādēļ meklēts mazāka izmēra instruments, kurš būtu iederīgs Lūznavas muižas arhitektūras stilā, kas ir jūgendstils. Tā muižas īpašumā nonācis 1901. gadā Jozefa Tresselta klavieru fabrikā Rīgā jūgendstilā veidotais pianīns. Pianīns ir unikāls arī ar to, ka instruments ticis radīts lielajai Rīgas 700 gadu jubilejas Rūpniecības un amatniecības izstādei 1901. gadā. Instruments ir precīzi datēts, uz rezonatora ir redzams meistara paraksts un datums “8/19,1901“ un sērijas numurs 5363. Šobrīd ir zināmi divi šī dizaina pianīni, viens no tiem tagad pieder Lūznavas muižai. Ar savām izteiksmīgajām formām tas iederas ikvienā jūgendstila interjerā. Konstruktīvi pianīns ir labi saglabājies, kā liels defekts pieminams plīsušais ķeta rāmis. Diemžēl zudumā gājuši svečturi un daži citi dekoratīvie misiņa lējumi. Visi pārējie defekti tādi kā vaļīgi virbuļi, nospēlēti āmuriņi, nodiluši un vietām kožu bojāti filči ir dabiski tik vecam instrumentam.
Jozefa Tresselta klavieru fabrika 19. gadsimta otrajā pusē līdz pat traģiskajam ugunsgrēkam 1910. gadā bija vadošā klavieru fabrika Rīgā, tai bija izcila reputācija visā Krievijas impērijā. Savas pastāvēšanas laikā no 1862. līdz 1910. gadam fabrika saražoja nedaudz vairāk kā 6500 dažādu tipu klavieres – flīģeļus, tāfelklavieres un pianīnus. Tos raksturo nevainojama kvalitāte un savā ziņā arī amatnieciskā izsmalcinātība – katra detaļa līdz pat rāmja krāsojumam ir ļoti gaumīgi apstrādāta.
Lai nodrošinātu Lūznavas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kvalitatīvi restaurējot Jozefa Tresselta klavieru fabrikā jūgendstilā veidoto pianīnu, un bagātinātu muižu ar jaunu vēsturisku jūgendstila priekšmetu, tā papildinot arī muižas koncertdzīvi ar vēsturisku mūzikas instrumentu, 2019. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenota projekta “Jozefa Tresselta jūgendstila pianīna restaurācija” (projekta nr. 2019-2-KMA032) pirmā kārta, restaurāciju veicot Jāņa Kalniņa Ugāles ērģeļbūves darbnīcā.
Pats meistars, komentējot darbu norisi, stāsta: “Pianīna restaurēšanas darbi rit pilnā sparā – esam pabeiguši demontāžu, stīgu uzmērīšanu, kā arī uzsākta atsevišķo detaļu apstrāde. Tāpat tūliņ plānota rāmja metināšana, kā arī stīgu izgatavošana un rezonatora remonts.”
2020. gadā plānots īstenot pianīna restaurācijas otro posmu un līdz vasarai pabeigt visus restaurācijas darbus, lai vasaras sezonā atjaunoto instrumentu prezentētu Lūznavas muižas apmeklētājiem.
