Lūznavas muiža saņem Kerbedzas kundzes apģērba dāvinājumu
Maija vidū, kad Lūznavas
muiža atkal vēra durvis apmeklētājiem, vietējā iedzīvotāja atnesusi muižai vērtīgu dāvinājumu, domājams – Lūznavas muižkundzes Eugēnijas Kerbedzas
veļas kreklu.Tautastērpu centra “Senā klēts” speciāliste Ziedīte Muze, iepazīstoties ar dāvinājumu, stāsta: “Lūznavas muižkundzes veļas krekls ir izcils 19.–20.gs. mijas amatniecības meistardarbs. 19. gadsimta nogalē apakškreklus šuva komplektā ar apakšbiksēm. No muižkundzes izsmalcinātās apakšveļas komplekta saglabājies tikai krekliņš, kas darināts no smalka batista auduma un prasmīgas šuvējas bagātīgi rotāts ar mežģīnēm. Mežģīņu rotājumi vēl papildināti ar sīkām nošuvītēm, ap kakla izgriezumu smalks roku darbs – divas caurās vīles bagātina broderī tehnikas izšuvumu. Krekla rotāšanai izmantotas vairāku veidu tilla mežģīnes, kas veiksmīgi saskaņotas un kopā ar šuvējas izcilajām amata prasmēm veido šo smalko brīnumu.”
Eugēnija (Jevgēnija) Kerbedza, Stanislava Kerbedza meita, bija tā, kura pabeidza mūsdienās redzamās romantiskā jūgendstilā stilā celtās muižas būvniecību. Kerbedza bijusi liela mākslas cienītāja un vēsturē iegājusi kā viena no pazīstamākajām poļu mecenātēm. No Lūznavas prom Kerbedzi devās 1915. gadā, pēc tam pastāvīgi dzīvoja Itālijā, no kurienes uz Latgali pirms tam devās pavadīt vasaras. Ļoti iespējams, ka krekls uz Lūznavu (Dlužņevu) vests tieši no Itālijas un, prom braucot, atdāvināts kalponei Zuzannai Pavļukevičai, kura kopā ar vīru Mihailu (vai Miķeli) strādājuši muižā. Pēc Zuzannas nāves krekls nonācis viņas vīra otrās sievas Stefānijas rokās, kura bijusi arī viņas pusmāsa, bet pēc tam pie Stefānijas brāļa Stanislava ģimenes – meitas Regīnas un tad mazmeitām Sandras un Dainas, kuras nu nodevušas kreklu Lūznavas muižai.
Krekla dāvinātāja, Maltas iedzīvotāja Sandra Štekele, atceroties krekla stāstu, saka: “No veļas krekla par naktskreklu tas pārvērtās mūsmājās. Visdrīzāk tas bija apakškrekls, jo jūgendstilā modē ienāk pastaigas brīvā dabā, un apģērbu šuj no batista, lai vasarā nebūtu karsti.”
Lūznavas muiža pateicas Sandrai par dāvinājumu un stāstu, tā iesaistoties muižas vēstures papildināšanā. Tagad smalkais jūgendstila apģērba paraugs glabāsies Lūznavas muižā, papildinot pamazām topošo jūgendstila priekšmetu kolekciju.