2019. gada nogalē aizsākās starptautisks projekts LV-RU-029 “Latvijas un Krievijas pārrobežu tūrisma maršruta “Sekojot inženiertehniskajām idejām” izveide”. Projekta laikā paredzēts izveidot jaunu tūrisma maršrutu, kas vedīs caur Rēzeknes novadu (Lūznavu), Pleskavas apgabalu (Pļussu) un Ļeņingradas apgabalu (Lugu). Tūristi varēs iepazīties ar 19. gadsimta beigu Latvijas un Krievijas industriālo mantojumu, lai labāk izprastu sabiedrības attīstību un vēsturi. Jaunais maršruts apliecinās, ka tā laika inženiertehniskie risinājumi bijuši tik progresīvi, ka tiek lietoti arī mūsdienās, 200 gadus vēlāk.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē cilvēki varēja brīvi pārvietoties, tāpēc strauji attīstījās pilsētas un rūpniecība. 1860.–1870. gados sākās apjomīga dzelzceļa tīkla un tiltu būvniecība starp Krievijas guberņām un Baltijas jūras ostām. Viens no tā laika pazīstamākajiem inženieriem bija lietuviešu izcelsmes poļu muižnieks Staņislavs Kerbedzs (1810–1899), kura vasaras rezidence atradās Lūznavas muižā. Viņš projektējis pirmo paceļamo tiltu pāri Ņevai Pēterburgā, tāpat arī tiltus Varšavā, Daugavpilī un Rēzeknē. Savukārt Pļussā darbojās pulksteņmeistars Pāvels Burē (1810–1882), bet Lugā – zemūdeņu projektētājs Nikolajs Kudrjavcevs (1857–1900).
Projekta rezultātā ceļotāji varēs apskatīt atjaunoto Pāvela Burē vārdā nosaukto skvēru Pļussā, kā arī iepazīties ar inženiera Kudrjavceva pētījumiem par zemūdenēm un izstaigāt labiekārtoto laukumu pie ezera Lugas apgabalā. Savukārt Lūznavas muižā apmeklētājus gaidīs interaktīva izstāde par Kerbedza veikumu, kā arī inženiertehnisko ideju attīstību dzelzceļa un tiltu būvē.
Interaktīvā izstāde būs izvietota muižas pagrabstāva trīs telpās. Slavas zālē varēs iepazīties ar pašu inženieri Staņislavu Kerbedzu, sekojot viņam cauri gadu desmitiem mirkļos, kad saņemti apbalvojumi. Tāpat interaktīvajā ekrānā varēs ceļot pa Eiropas karti un iepazīt Kerbedza inženiertehniskās būves. Hologrammas telpa būs vieta, kur 360 grādu ainavā varēs redzēt dažādus objektus un tēlus, kas saistīti ar Lūznavu un inženierbūvēm. Savukārt Klases telpā, gluži kā neparastā Fizikas vai Vēstures mācību stundā, apmeklētāji varēs iepazīties gan ar tiltu, tuneļu un dzelzceļa būvēšanas aizsākumiem, gan ar fizikas likumiem, kas ietekmē būvniecību, gan ar grūtībām, ko nācās pārvarēt inženieriem. Klases telpā ikviens interesents būs arī aicināts pārbaudīt savu atjautību inženiertehniskajās jomās, kā arī prasmes tiltu un citu konstrukciju veidošanā.
350 km garo tūrisma maršrutu 2021. gadā plānots piedāvāt abu valstu – Latvijas un Krievijas – tūrisma operatoriem. Jācer, ka jaunizveidotais maršruts būs interesants gan vietējiem ceļotājiem, gan tiem, kuri dodas ceļā no Eiropas uz Sanktpēterburgu.
Uzziņai:
Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020.gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju.
Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rēzeknes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.
Programmas mājaslapa ir www.latruscbc.eu
Vairāk informācijas: http://rezeknesnovads.lv/projekti/following-ideas/
Latvijas-Krievijas pārrobežu
sadarbības programmu 2014.–2020. gadam līdzfinansē Eiropas Savienība, Latvijas
Republika un Krievijas Federācija. Kopējais projekta budžets ir 456 455,00 EUR.
Projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas
2014.–2020. gadam ir 410 809,50 EUR.
Pārpublicēts no Rēzeknes novada mājaslapas. Attēlā: S. Kerbedza projektētais tilts Rēzeknē.
