MUIŽAS VĒSTURE
Lūznavas muižas
kungu māja sākta būvēt 1905. gadā. Ēku ir projektējis pats muižas īpašnieks
Staņislavs Kerbedzs (1810–1899), lietuviešu izcelsmes poļu muižkungs, dzelzceļa būvju inženieris,
profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, kurš šo īpašumu
iegādājās 1870. gadā no Laizānu sādžas poļu muižniekiem, brāļiem Pētera un
Jūlija Dlužņevskiem.
Staņislavs
Kerbedzs apprecēja Viļānu muižas īpašnieka Vikentija Janovska meitu Mariju.
Kerbedzu ģimenē piedzima seši bērni. Par Lūznavas muižas mantinieci kļuva S.
Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza (1855–1946), kura īstenoja sava tēva projektu
un 1911. gadā pabeidza Lūznavas muižas būvniecības darbus, kas aizkavējās 1905.
gada revolūcijas dēļ.
Ēka ir ļoti
neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot 20. gs.
Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. Muižu ieskāva skaists, vairāk nekā
20 ha liels parks ar ievērojamu koku un krūmu dažādību, neskaitāmu rožu un
flokšu daudzveidību, glītajiem parka celiņiem un septiņiem gleznainiem dīķiem,
kuros audzēja zivis.
No
1911.–1915. gadam Lūznavas muiža (tajā laikā zināma kā Dlužņevas muiža) bija
ievērojams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras
rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan
pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki. Uz
muižu saimnieki parasti atbrauca maijā un septembrī aizceļoja uz pastāvīgo
dzīvesvietu Itālijā.
I pasaules
kara laikā īpašnieki ir spiesti pamest savu īpašumu un aizbraukt uz Itāliju,
uzticot muižu tās pārvaldniekam Ksendzopoļskim.
No 1922.–1944. gadam Lūznavas muižā tika izvietota Laizānu kurlmēmo skola, vienīgā šāda tipa mācību iestāde Latgalē. Ēka tika pielāgota skolas vajadzībām – ievilkta centrālapkure, lielās telpas pārdalītas ar šķērssienām.
II pasaules kara laikā, no 1941.- 1945. gadam, muižā pārmaiņus atrodas padomju un vācu armijas štābi.
1945. gadā uz muižu no Rēzeknes tiek pārcelts Rēzeknes lauksaimniecības tehnikums. 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes te tiek izveidots Maltas sovhoztehnikums, kas muižas telpās atradās līdz pat 1993. gadam.
1977. gadā ēkai tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.
No 1993. līdz 1998. gadam ēkā atrodas Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz muižu pārceļas Lūznavas pamatskola, kas te darbojas līdz 2009. gadam, bet pēc tam muižā paliek Lūznavas pagasta bibliotēka.
No 2011.–2014. gadam notiek Lūznavas muižas rekonstrukcija un atdzimšana. Rekonstrukcijas projekta autore ir arhitekte Ināra Caunīte, bet projektu īsteno Rēzeknes novada pašvaldība.
2015. gada sākumā Lūznavas muiža tika atvērta apmeklētājiem. Šobrīd Lūznavas muiža ir radoša, darbīga un iedvesmojoša satikšanās vieta - te notiek koncerti, izstādes, semināri, konferences, svinīgas norises, laulību ceremonijas un izzinošas ekskursijas. Vieglā sasniedzamība, taču vienlaicīgi būšana prom no pilsētas kņadas ļauj veltīt domas galvenajam - svētku, ikdienas vai darba svinēšanai.
Lūznavas muižas komplekss ir lieliska vieta kopradei, uzņēmējdarbības uzsākšanai un ideju attīstīšanai Rēzeknes novadā.