Lūznavas muiža - Rēzeknes novada jūgendstila pērle

"Gabaliņš pasaules," saka entuziasma pārpilnā muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Viņa šeit saimnieko kopš augusta un Lūznavas muižas dēļ ir atstājusi darbu jau uz drošām sliedēm nostādītajā Latgales vēstniecībā Gors. Pirmajā Rēzeknes pašvaldības rīkotajā konkursā nav atradies piemērots kandidāts, un, kad konkurss uz pārvaldnieka vietu izsludināts otrreiz, viņa izlēmusi pieteikties: "Likās, ja nu Lūznavas muiža gaida mani." Situācija ir iedvesmojoša. No vienas puses – viņa šeit var sākt visu no nulles, iecerēt pasākumus, par kuriem vēlāk neviens vairs nespēs iedomāties, ka kādreiz tādu nav bijis, no otras puses – muižas pārvaldniece saņem pārvaldībā kultūrvēsturisku mantojumu. Lūznavas muižas ēkai 1977. gadā tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Lūznavas muižas restaurācijas process arhitektes Ināras Caunītes vadībā notika no 2011. līdz 2014. gadam. Atjaunoto muižu atklāja šogad aprīlī Latgales podnieku dienās. "Podnieku dienu izstāde turpmāk ir iecerēta kā tradīcija," stāsta pārvaldniece. Veiksmīgi septembrī aizvadītas Eiropas kultūras mantojuma dienas, kad šeit notika pasaules līmeņa baroka koncerti, kuros piedalījās arī Latgalē, Pacelujevkā, dzīvojošā un Eiropā koncertējošā klavesīniste Ieva Saliete.

Zāle var uzņemt 80 cilvēku. Ilggadējā Rēzeknes baroka dienu rīkotāja Ilze Grudule novērtējusi, ka Lūznavas muižas zāle ar savu intimitāti ir pat piemērotāka kamermūzikas koncertiem nekā Gors. Pēc pārpildītajām zālēm Iveta Balčūne novērojusi – stereotipi, ka kamermūzika ir kaut kas tāls un neaizsniedzams, šeit veiksmīgi padrupināti. Kopš atklāšanas Lūznavas muižā jau notikuši džeza koncerti, uzstājies saksofonu kvartets n[ex]t move, dziedātas latgaliešu dziesmas, šeit ir pasniegtas Lāčplēša ordeņa zīmes un godaraksti folkloras festivālaBaltica organizētājiem – visu vairs pat nevar uzskaitīt.

Projektu īstenojusi Rēzeknes novada pašvaldība. Objekta kopējās izmaksas: 1 297 395,70 eiro, no tiem Eiropas Savienības finansējums – 463 721,83 eiro.

Štābi un skolas

Lūznavas muižai ir interesanta vēsture. Tā nav uzcelta vienā laikā, bet it kā sastiķēta. Lūznavas muižas kungu māju sāka būvēt 1905. gadā. Ēku ir projektējis pats muižas īpašnieks Staņislavs Kerbedzs (1810–1899), poļu izcelsmes inženieris, profesors, Zinātņu akadēmijas goda loceklis, kurš šo īpašumu iegādājās 1870. gadā no Laizānu sādžas poļu muižniekiem, brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem. S. Kerbedzs apprecēja Viļānu muižas īpašnieka Vikentija Janovska meitu Mariju, un viņiem piedzima seši bērni. Par Lūznavas muižas mantinieci kļuva Jevgēnija Kerbedza (1855–1946), kura īstenoja sava tēva projektu un 1911. gadā pabeidza Lūznavas muižas būvniecības darbus, kas aizkavējās 1905. gada revolūcijas dēļ.

Lūznavas muiža bija sava laika mākslas un kultūras centrs, slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan jau pazīstami, gan pavisam jauni mākslinieki, gleznotāji un literāti. Zināms, ka šeit viesojies arī lietuviešu komponists un gleznotājs Konstantīns Čurļonis.

1915. gadā muižas mājā izvietojās cariskās Krievijas štābs, kas daļēji iznīcināja un sabojāja greznos interjera priekšmetus. No 1917. līdz 1919. gadam muižā uzturējās padomju varas pārstāvji. No 1922. līdz 1944. gadam te atradās Laizānu kurlmēmo skola, vienīgā šāda veida mācību iestāde Latgalē. Otrā pasaules kara laikā muižā pārmaiņus tika ierīkots padomju un vācu armijas štābs. Pēc kara uz šejieni pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu; 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes izveidoja Maltas sovhoztehnikumu, kas šeit atradās līdz 1993. gadam. Piecus gadus Lūznavas muižā mājoja pagasta administrācija (1993–1998), 1998. gadā uz šejieni pārcēla Lūznavas pamatskolu, kas te darbojās līdz 2009. gadam. Pēc tam muižā palika Lūznavas pagasta bibliotēka.

Tapešu stāsts

"Katrā istabā ir citādi logi," Iveta Balčūne vērš uzmanību, izvadājot KDi pa muižas diviem stāviem un pagrabtelpām. Kerbedzu nolūks ir bijis kārtīgi padižoties, "atvedot" uz Lūznavas muižu sava laika spilgtākās estētiskās tendences. Arī tapetes katrā telpā ir ar citu rakstiņu. Tas rosinājis izveidot "tapešu stāsta" suvenīru līniju, kas saistās tikai ar Lūznavas muižas specifiku. Kā pirmie sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem radīti auskari ar Lūznavas muižas tik dažādo un romantisko tapešu motīvu. "Tagad paskaties uz manām ausīm," pasmaida Iveta Balčūne. Arī kultūras ministres Daces Melbārdes ausīs viņa jau vairākās intervijās esot redzējusi šūpojamies Lūznavas muižas "tapešu stāsta" auskariņus.

Lūznavas muižā pavisam ir 11 tikšanās telpu, kurās var notikt gan semināri, gan lekcijas ar kafijas pauzēm uz balkona. Šeit iespējams arī apprecēties vai sarīkot citus lielus ģimenes godus. Dažāda lieluma gaņģīši vēl gaida savu īsto izmantojumu.

"Vietējiem cilvēkiem ļoti svarīgs elements ir dzīvā, darbīgā kapela. Svētdienās šeit notiek dievkalpojumi," stāsta Iveta Balčūne. Tā kā muižas īpašnieki un viņu viesi, arī visi apkārtnes sādžu iedzīvotāji bija katoļticīgie, muižā bija nepieciešama vieta, kur varētu notikt dievkalpojumi. Šāda vieta tika radīta, piebūvējot vēl vienu spārnu.

Pēc šķovētiem kāpostiem nesmaržos

"Mārketinga programma mums šobrīd ir pašā sākumā," apzinās muižas pārvaldniece, bet viņas plāni ir tālejoši. Tagad viņa vēl sapņo vaļā acīm, bet visai pārliecinoši. Pamatā viņa vēlas uzturēt dzīvu Kerbedzu muižā kādreiz jau iedzīvināto garu. Protams, laikmetīgā versijā. "Lūkojamies paplašināt robežas," uzsver Iveta Balčūne, kura pati prot angļu, vācu, krievu un nedaudz norvēģu valodu.

Pārvaldniece ir pārliecināta, ka viena no galvenajām kļūdām ir šaurs skatījums un nesadarbošanās. "Protams, mēs esam ļoti saistīti ar Latgales kopīgo tūrisma piedāvājumu, Latvijas pozicionēšanu pasaulē kopumā. Tikai pie mums nebrauks," apzinās pārvaldniece. Viņa ir pārliecināta, ka Lūznavas muižai jābūt iekļautai kopīgā Latvijas muižu un piļu tematiskajā lokā. Tāpēc šeit jau ciemojušies visi Latvijas gidi. Vēl vairāk – viņa no pieredzes zina, ka pasaulē Baltiju uztver kā kopumu, tāpēc, pēc Balčūnes domām, būtu lietderīgi veidot arī tūrisma piedāvājumus Baltijas mērogā.

"Mēs atrodamies ģeogrāfiski un stratēģiski labā punktā – starp diviem milžiem – Latgales vēstniecību Gors un Daugavpils Marka Rotko Mākslas centru. Mēs nekādā ziņā nemēģinām konkurēt," uzsver Iveta Balčūne. Jau tagad Gors bieži aizved pie viņas māksliniekus, kuru koncerti šķiet piemērotāki tieši Lūznavas muižas atmosfērai. Panākta vienošanās, ka Lūznavas muižā būs skatāmas arī Marka Rotko Mākslas centra izstādes, piemēram, patlaban – divu Latgalē dzimušu mākslinieču – Silvas Linartes un Izabellas Krolles – darbu ekspozīcija; sadarbībā ar Polijas vēstniecību aplūkojama izstāde Vižikovskis un citi – poļu fotogrāfu ieguldījums fotogrāfijas attīstībā Latvijā – darbi, kurus XIX gadsimta beigās un XX gadsimta pirmajā pusē radījuši poļu fotogrāfi, kuri dzīvojuši un strādājuši pašreizējās Latvijas teritorijā.

"Tiklīdz māksliniekiem būs iespēja nakšņot otrajā stāvā, varēsim uzņemt starptautiskus plenērus," stāsta I. Balčūne. Nepieciešams attīstīt arī pārējo infrastruktūru, kas saistīta ar ēdināšanu. "Mums ir ļoti stingri noteikumi. Pēc šķovētiem kāpostiem šeit nesmaržos," pārvaldniece ir strikti pārliecināta. Viņa sapņo par svaigu smalkmaizīšu un kafijas smaržu, kas varētu pildīt arī Rēzeknes un Viļānu novada Tūrisma informācijas centra telpas, kas janvārī pārcelsies uz Lūznavas muižu. "Te varēs satikties, padzert kafiju, parakstīt meilus," – šo vietu muižas pārvaldniece saredz kā ierosinošu ne tikai māksliniekiem, bet arī darījumu cilvēkiem. "Lai uzņēmēji saprot, ka šī muiža ir viņu resurss uzņēmējdarbībai."

Madonnas augšāmcelšanās

Lūznavas muižas bagātība ir 23 hektārus plašais viens no savdabīgākajiem Latgales muižu parkiem ar septiņiem gleznainiem dīķiem, ievērojamu koku un krūmu dažādību, rožu un flokšu daudzveidību. Parkam ir raksturīga īpatnēja pirmatnība. Pēc plānojuma un augu izvietojuma tas pieskaitāms ainavu parkiem ar romantikas elementiem stādījumu konfigurācijā. Reto augu sugu vidū īpaši izceļas daudzžuburu liepa. Nostāsts vēsta, ka tā radusies no zemnieku meitenes salauztās sirds – viņa pozējusi kādam māksliniekam, bet nākamajā vasarā viņu vairs nav sagaidījusi. Parkā atrodas arī Madonnas statuja, kurā attēlots Svētās Marijas tēls. Pagājušā gadsimta 50. gados padomju vara to ieslīcināja parka dīķī. 1989. gadā Latvijas Tautas frontes Lūznavas atbalsta grupa statuju izvilka un aizveda uz Latvijas Mākslas akadēmiju, kur to restaurēja. Par to, kas ir Madonnas statujas autors, ir divas versijas – kāds nezināms itāļu mākslinieks vai poļu tēlnieku pāris Stabrovski, kuri no 1906. gada strādāja Lūznavas muižā.

Pavadot KDi pa skaistā parka celiņiem, Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne redz daudz dzīvīgāku ainu, nekā intervijas dienā piedāvā rēnā rudens diena. Viņasprāt, te var notikt viss iespējamais un neiespējamais – sākot no brīvdabas kinoseansiem un beidzot ar alternatīvās mūzikas festivālu. Viņa iecerējusi arī izveidot interaktīvu vides orientēšanās spēli, kurā jāatpazīst parka retās augu sugas. Tā kā Staņislavam Kerbedzam bijusi īpaša interese par tiltiem, iespējams, bērniem parkā tiks izdomāta arī kāda rotaļa saistībā ar tiltu motīvu.

Ko darīt, lai Latgale pārējai Latvijai nešķistu tālu? Vai tā ir vairāk psiholoģiska vai ģeogrāfiska problēma? Iveta Balčūne saņemas – var redzēt, cik ļoti īstu Latgales patrioti kaitina un arī skumdina šāds jautājums: "Man šķiet, ka psiholoģiska. Joprojām liela daļa sabiedrības mēģina šo stereotipu uzturēt un kultivēt. Nupat veidojām kādu materiālu ar fotogrāfijām, un tad, kad man atsūtīja to, kas ir uztaisīts par Latgali… Zirgu pajūgs, sašķiebušies rati… Nodomāju, lūk, šis ir stāsts, ko mēs nesīsim pasaulē par Latgali un kārtējo reizi padziļināsim arhaisko priekšstatu, ka Latgale ir kaut kas tālu prom un, iespējams, ļoti atpalicis. Kaut tādus pašus zirgus var atrast Liepājā un Pierīgā. Mēs parasti Latgalē sakām, ka no Latgales līdz Rīgai ir daudz tuvāk nekā no Rīgas līdz Latgalei."

Foto: Kristaps Kalns

Avots: http://www.diena.lv/kd/maksla/luznavas-muiza-rezeknes-novada-jugendstila-perle-14121997 

207 komentāri - Lūznavas muiža - Rēzeknes novada jūgendstila pērle

Komentēt