VINSENTS KŪKOJS. BREINEIGŌ NOSTA
7. majā Lūznovys muižys Sorkonajā zalā iz sova pyrmuo albuma “Breineigō nosta” attaiseišonys svātku reizi aicynuoja Latgolā pazeistamais dzīsminīks Vinsents Kūkuojs.
Albuma attaiseišonys svātkūs Vinsents Kūkuojs prīcynuoja vysupyrma ar dzīsmem nu jaunuo albuma, kurymuos meļdeņūs īveiti dzierdami kai juo poša, tai i Vinsenta tāva, Ontona Kūkuoja, vuordi. Saimis steigu koncertā turpynuoja ari Vinsenta dāls Rihards, braši turūt rytmu, koncertejūt kūpā ar tāvu. Sūpluok poša dzīsminīka dzīsmem, izskanēja ari gostu, cytu Latvejā zynomu dzīsminīku dzīsmis – gostūs beja atbraukuši Haralds Sīmanis i Egons Pičners. Kai eipašs puorsteigums nazynuotuojim beja E. Pičnera dzīsme, kurei veļteita Rēzeknē asūšajam pīminekļam “Vienoti Latvijai” aba tautā sauktam par Latgolys Muoru. Dzīsme topuse deveņdasmytūs godu suokā, verūtīs kai tielnīks Andrejs Jansons struodoj pi atjaunuotuo pīminekļa taiseišonys. Koncerta golā saguojušūs prīcynuoja ari grupa “Trikmīņs”, kurymā V. Kūkuojs muzicej plotuokā sastuovā i kuruos repertuarā ir taidys dzīsmis, ar kurom sovulaik Vinsents Latgolā taišni i tyka pazeistamuoks – “Šmakovceņa”, “Večerinka” i cytys.
Muzykaluo svātdīnis piecpušdīne Lūznovys muižā paguoja prīceigi sirsneigā atmosferā, dzīsmem mejūtīs kai ar jūkim, tai sveicīnim Vinsentam juo lelajā dīnā, tai ari poša Vinsenta duovonom – rodim, draugim i atbaļsteituojim kai pateiceibu duovynojūt uobeļneicys.
Jaunajā dzīsminīka albumā “Breineigō nosta” īraksteitys 17 dzīsmis. Tamuos kai sovim, tai tāva dzejis vuordim Vinsents dasyt pi myusu sirdsapzinis i atguodynoj, cik daudz spāka sevī globoj Latgola. Albuma īrokstā pīsadalejuši ari Rihards Kūkuojs, Pīters Daugulis, Aivars Sarnovičs, Einārs Lipskis, Mārcis Lipskis. Albuma izdeviejs ir bīdreiba “Latgolas tradicionalōs kulturas centrs “Latgaļu sāta””, bet izdūšonu podtur bīdreiba “LR”, kai ari Rēzeknis nūvods.
Bīdreibys “Latgolas tradicionalōs kulturas centrs “Latgaļu sāta”” puorstuovs Dainis Mjartāns par Kūkuoju soka: “Vinsents Kūkuojs nav guojs pi myusu laika kavēt. Jis ir atguojs myusus mūdynuot laikā, kod latgalīšu volūda, izspīsta nu plašsazinis leidzekļu, bez īspiejis apgiut tuos raksteibu, kotru dīnu naatgrīziniski zaudej sovu eipašū skaniejumu. Jis tū sauc par breineigu nostu – ar sovom un tāva Ontona ryndom klauvēt pi myusu sirdsapzinis un atguodynuot, cik daudz spāka sliep Latgola. Izgrīzt sovu dvēseli uorā un ūtram cylvākam paruodeit, kū jis ir radejs! Dzeitīs piec popularitatis? Nā, tū jis nagryb. Tod var pazaudēt sevi. Pazaudēt sevi – tys nav tys, kū gryb dvēsele.”
