Muižā apskatāma fotogrāfiju sērija "Es asu Drycani"
No 21. septembra līdz 17. oktobrim
Lūznavas muižā skatāma Lanas Kazlauskienes fotogrāfiju sērija “Es asu Drycani”,
kas veltīta fotogrāfes dzimtajai vietai – Rēzeknes novada Dricāniem.
2020. gadā Dricānu pagasta pārvalde realizēja projektu, tā rezultāts ir fotogrāfiju sērija "Es asu Drycani". Fotogrāfiju autore ir Lana Kazlauskiene. Izstādē apskatāmajās fotogrāfijās vienā veselumā sapludināti desmit dricāniešu portreti un desmit vietējās apkārtnes dabas ainavu un kultūrvēsturisko objektu fotogrāfijas, kopā veidojot stāstu par Dricāniem – pagastu Rēzeknes novadā.
"Mans dzimtais Dricānu ciems, visticamāk, ne ar ko īpašu neatšķiras no citiem, taču esmu pārliecināta – ja vienu un to pašu ainavu uzlūko tūkstošiem reižu un tik pat un vēl vairāk soļu turpat noiet, šis gadiem krātais redzes, taustes, dzirdes un citu maņu pieredzējums nogulsnējas, kļūst sirdij tuvs un nenovērtējami dārgs. Tas kļūst par vietējā cilvēka identitātes daļu. Divu attēlu samontēšana vienā nav nekas jauns, taču tieši šī tehnika man tobrīd šķita vispiemērotākā, lai simboliskā veidā parādītu, kā apkārtne laika gaitā saaug ar cilvēku un otrādi,” ar izstādes koncepciju iepazīstina Lana Kazlauskiene.
Dricānu ainavas elementus sērijai izraudzījusies pati fotogrāfe, ņemot vērā arī vietējo iedzīvotāju aptaujā pausto viedokli par, viņuprāt, zīmīgākajām un pievilcīgākajām vietām. Sērijā skatāmi:
- Dricānu svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, uzcelta 1859. gadā par baronešu Marijas Manteifeles un Katrīnas Uljanovskas līdzekļiem.
- Piļcines Svētā Antona Romas katoļu baznīca, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no senākajām koka baznīcām Latgalē. Tās uzbūvēšanas laiks dažādos avotos parādās atšķirīgs — 1670. un 1762. gads. Baznīcas koka guļbūvi cēluši vietējie meistari bez zāģa palīdzības, izmatojot cirvi un tēstos baļķus sastiprinot ar vietējo kalēju kaltām dzelzs naglām.
- Kakarviešu pilskalns, valsts nozīmes arheoloģija.
- Baronu Manteifeļu īpašumu drupas Dricānos un Taunagas muižas arka uz iebraucamā ceļa. Vēl esoša liecība par muižnieku laikiem un vienu no pēdējiem baroniem – Gustavu Manteifeli (1832-1916), publicistu, vēsturnieku, etnogrāfu, folkloristu un izdevēju.
- Moziča (arī Maziča, Strūžāne; augštecē Krācīte) ir Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novados, iztek - uz ziemeļiem no Audriņiem. Tek ziemeļu virzienā. Vidustecē caurtek Strūžānu purvam. Ietek Ičā pie Sīļusalas. Ar Krācīti ļoti daudziem dricāniešiem saistās skolas gadi, kad tās krasti bija iecienīts pārgājienu galamērķis.
- Dricānu vidusskolas piebūve- sporta halle (uzcelta 2012.gadā). Dricānu skola uzsāka savu darbību 1895.gadā kā viengadīgā skola. Pakāpeniski tajā atklāja 6 klases. Tagad mācības notiek 1953.gadā uzceltajā skolas ēkā. Skolai 1988.gadā ir uzcelta piebūve, kur tagad atrodas skolas internāts, ēdnīca, bibliotēka un sākumskolas klases.
- Baltie vītoli, Ābužos, Rēzeknes novada, Dricānu pagasta Putrānu ciemā. Stādīti aptuveni 20. g. s. sākumā, daži no kokiem sasniedz 4,7 m apkārtmēru (mērīti 1,3 m augstumā). Tradicionāli baltie vītoli stādīti pie mājām.
- Griķu lauks Dricānu pagasta Piļcines pusē.
- Lauku ceļš Kakarviešos.
- Kviešu druva Dricānu pagastā.
Izstādes fotogrāfijās atspoguļoti dažādu paaudžu dricāniešu portreti. Modeļi fotogrāfijām tika izvēlēti projekta radošās komandas rīkotās “prāta vētras” rezultātā. Fotogrāfijās vēlējāmies atainot Dricānu iedzīvotāju dažādos viņa dzīves un nodarbošanās posmos, lai katrs ikviens dricānietis varētu kādā no fotogrāfijām atrast arī kādu daļu no sevis. Fotogrāfijās ir redzami īsteni dricānieši: Regīna Ārmane, Artūrs Eriņš, Imalda Kazuševa, Antons Kindzuļs, Staņislava Kompa, Silvija Laizāne, Māris Laureckis, Roberts Saksons, Ineta Veļičko un Jānis Vespers. Izstādes darbus pavada autores īsi komentāri.
Lana Kazlauskiene ikdienā darbojas sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā kultūras nozarē. Fotogrāfija ir brīvā laika nodarbe, kurai pamati apgūti Profesionālajā foto skolā, Rīgā. Zināšanas fotogrāfijā papildinātas Rīgas Stradiņa universitātes un ISSP skolas studiju kursos. “Es asu Drycani” ir Lanas pirmā personālizstāde.
Fotogrāfiju sērija īstenota kā Dricānu pagasta pārvaldes iniciatīva ar Rēzeknes novada pašvaldības Radošo darbu finansēšanas konkursā gūto finansiālo atbalstu.