Kad mantojums satiekas ar kopienu – Eiropas kultūras mantojuma dienas Lūznavā

Dienas pirmais cēliens sakās ar rosību, sarunām, mikseru dūcošām skaņām muižas pagrabstāvā, kur kūku meistare Eleonora Matule no Lūznavas pagasta kopā ar savām mazajām palīdzēm – meitiņām, aicināja uz paaudžu meistardarbnīcas “Pavlovas saldā stāsta” rītu. Te dalībnieku vidū satikt varēja gan vietējās seniores, gan mazuļus un viņu vecākus, jaunās māmiņas, kopienas aktīvās iedzīvotājas, arī tālākus viesus – Ārdavas muižas saimnieces no Preiļu novada un Zanaviķu muzeja kolēģus no Lietuvas. Protams, visiem bija iespēja aprunāties,  iepazīties, līdzdarboties un nobaudīt skaistos un gaisīgos kūku meistarklases rezultātus.

Dienas turpinājumā savā pieredzē un zināšanās dalījās Kristīne Skrīvere, Latvijas Kara muzeja direktore un Latvijas Muzeju padomes locekle un Montas Vecozola, biedrības Tavi draugi projektu vadītāja par “Kultūras mantojumu krīzes situācijās: kā rīkoties un kā sagatavoties, kāda ir civilās aizsardzības nozīme kultūras vērtību apdraudējuma gadījumā?”. Pamatatziņas, kas abu lektoru stāstījumā krīzes situāciju kontekstā vairākkārt tika uzsvērtas, balstās visvienkāršāko rīcību un ieteikumu kopumā -  krīzēm jāgatavojas “jau šodien” un “nevis ar 50 lapu darbības izklāstu, bet ar 3–5 lappusēm skaidru rīcības plānu un kultūras mantojuma objektu darbinieku savstarpēji koordinētu rīcību”, tā Kristīne. Svarīga loma ir praktiskām krīzes situāciju simulācijām/apmācībām un šķietami vienkāršu jautājumu zināšanā – kur stāv objekta rezerves atslēgas, kur ir pieslēgtas komunikācijas (ūdens, elektrība u.c.), kāds ir rīcības un mantojuma vērtību prioritāšu saraksts, kuras ir kontaktpersonas? Ņemot vērā Ukrainas skaudro pieredzi, skaidri iezīmējas civilās aizsardzības nozīme, katra individuālā rīcība un līdzatbildība savas drošības un kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā.

Sarunā par gatavību krīzes situācijām iesaistījās gan kopienas iedzīvotāji un kultūras iestāžu pārstāvji, gan bibliotēku un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālisti un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Mantojuma dienas programmā nozīmīga vieta tika atvēlēta arī starptautiskajai sadarbībai mākslas jomā, pēcpusdienā tika atklāta Lietuvas mākslinieces Renatas Kutkienes grafikas darbu izstāde “Krāsainās pēdas”. Lūznavas muižas saikne ar Lietuvu ir bijusi kopš muižas pirmsākumiem, jo te savulaik saimniekojuši ir lietuviešu izcelsmes  Kerbedzu dzimtas poļu muižkungi un mākslas mecenāte Eugēnija Kerbedza, kura pulcēja 20.gadsimta sākumā radošos prātus, māksliniekus.

Lieliski apzināties un redzēt, ka šī tradīcija – atstāt savas mākslinieciskās pēdas Lūznavā turpinās arī mūsdienās un muižā viesojās Zanaviķu muzeja kolēģi no Lietuvas un izstādes autore, māksliniece un arī Zanaviķu muzeja etnogrāfe Renata Kutkiene. Izstāde skatāma līdz 1. oktobrim.

Eiropas kultūras mantojuma dienu ar savu klātbūtni kuplināja Lūznavas muižas kadriļu deju grupa “Lūznovys kadriļs” (vad. I.Žirgule), uzsākot jauno radošā darba cēlienu.

Gandrīz visas dienas garumā darbojās arī labdarības pop-up pusdienu kafejnīca “Smalkais stils”, kuras nosaukums (ar zināmu humora devu) un ideja radās vienā no muižas koprades pasākumiem un šajā kultūras mantojuma dienā  tās galvenais mērķis bija rosināt apmeklētājus padomāt par sabiedrības un dzīves situāciju dažādību. Paldies katram “Smalkā stila” apmeklētājam,  kafejnīcas ziedojumi palīdzēs Lūznavas muižas taktilo un audio materiālu izveidei, padarot muižu pieejamāku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un biedrībai "Tavi draugi" krīzes seku novēršanai. Vislielākais paldies Montai Vecozolai (biedrības “Tavi draugi” projektu vadītājai) un viņas palīgiem (Ingai, Elīzai, Evitai) par kafejnīcas idejas īstenošanu, kā arī sadarbību ar Lūznavas muižu sociālā projekta ietvaros, jo arī krīzes situācijās ir svarīga savstarpējā sadarbība un sabiedrības empātija.

Protams, kultūras mantojumu var ietekmēt dažādu veidu krīzes: gan klimata pārmaiņas, kas veicina plūdu, vētru radītos bojājumus (nupat piedzīvojām tepat muižas parkā vētras radītos postījumus), kultūras mantojumu ietekmē demogrāfiskās un sociālās pārmaiņas, īpaši reģionu iztukšošanās, kas veicina arī tradicionālo prasmju izzušanu un kultūrvēsturisko vietu pamestību, tāpat ekonomiskie izaicinājumi, kas ierobežo resursus mantojuma uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī zināšanu un izpratnes trūkums, kas var novest pie neatbilstošas apsaimniekošanas vai mantojuma vērtību nenovērtēšanas. Un šajā sakarā jāatzīmē šonedēļ Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notikušo konferenci (09.-10.09.2026.), kas bija veltīta Valsts pētījumu programmas projekta CERS kultūras pētījumu rezultātiem un atziņām, ka Latvijas kultūras ekosistēma ir kā resurss valsts drošībai, izturētspējai un ilgtspējai. Šo pētījumu rezultātus patiesi der paturēt prātā, jo arī kultūras mantojums ir ne tikai kā pagātnes liecība, bet arī dzīvs un mainīgs resurss, kura nākotne ir atkarīga no mūsu šodienas izvēlēm.

Un visbeidzot - arī krīzes situācijas var  kļūt par impulsu pārmaiņām, veicinot jaunas pieejas, sadarbības formas un radošus risinājumus.