Alberta Franciska Pauliņa gleznu izstāde “Nostalģija”
No 2026. gada 13. janvāra līdz 2026. gada 29. martam Lūznavas muižā ir skatāma Latgalē dzimušā Tukuma mākslinieka Alberta Franciska Pauliņa (1948) gleznu izstāde “Nostalģija”. Izstādē, gribot parādīt savu daiļradi dzimtajā Latgalē, skatāmi dažādos laika posmos tapuši darbi no mākslinieka privātkolekcijas un Tukuma muzeja mākslas krājuma. Svētdien, 25. janvārī, paredzētais izstādes atklāšanas pasākums mākslinieka veselības apstākļu dēļ pagaidām tiek pārcelts. Par jaunu satikšanās datumu informēsim!
Jaunā izstāde ir nozīmīga starpnovadu kultūras apmaiņā, kā arī būtiska pašam māksliniekam biogrāfiski – parādīt savu daiļradi dzimtajā Latgalē. Tas noteica izvēlēties izstādei nosaukumu “Nostalģija”, kas nozīmē ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta, un izsaka noskaņojumu, kurā apvienojas skumjas un prieks. Izstāde tās apmeklētājiem – Latgales reģiona iedzīvotājiem un viesiem – ir iespēja iepazīt mākslinieka radošā veikuma oriģinalitāti, kas izpaužas arī Tukuma un tā apkārtnes ainavu atveidojumā. Alberts Francisks Pauliņš piederīgs Tukuma izcilajām kultūras personībām, kuras rada Tukuma zīmola (Tukums – mākslas pilsēta) vērtības un daudzina Tukuma vārdu.
Izstādē apskatāmi dažādos laikposmos tapuši darbi no Alberta Franciska Pauliņa privātkolekcijas, tajos mākslinieka rokraksts atklājas stilistiski dažāds un aizvien jaunā atšķirīgā ekspresivitātē. Izstādē iekļauti arī vairāki vēl neredzēti mākslas darbi, kas tapuši 2025. gadā. Ar Latgales tematikai raksturīgo gleznu “Latgales naktis. Brāļa piemiņai” (2012) izstādē ir pārstāvēts Tukuma muzeja mākslas krājums.
Latgalē dzimušais, bet dzīves lielāko daļu Kurzemes pilsētai Tukumam piederīgais mākslinieks Alberts Francisks Pauliņš ir ievērojams ainavu glezniecības tradīciju pilnveidotājs, glezno arī klusās dabas, retāk portretus un aktus. Mākslinieks sevi dēvē par romantiķi. Viņš mākslas darbu idejas apcer klusumā un īsteno tās rīta stundās darbnīcā, skanot klasiskajai mūzikai. Alberts Francisks Pauliņš rod iedvesmu darba procesā. Glezno ainavas un klusās dabas, retāk portretus un aktus. Katrā viņa darbā ir ietvertas dziļas pārdomas par lietu kārtību. Viņš uzskata: “Ir svarīgi atrast savu būtību un parādīt to savās gleznās, lai tas, ko tu glezno būtu tikai tavs, un uzreiz to varētu atpazīt.”
Profesionālo izglītību mākslinieks ieguvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (1966–1970) un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (1975–1982), kuras pedagogi tolaik bija gleznotāji Vladimirs Kozins (1922–2023), Konrāds Ubāns (1893–1981), Imants Vecozols (1933), Edgars Iltners (1925–1983), Boriss Bērziņš (1930–2002) u. c. Ārzemju mākslā Alberta Franciska Pauliņa autoritātes ir franču gleznotājs Anrī Matiss (1869–1954) un spāņu gleznotājs Pablo Pikaso (1881–1973).
“Es esmu diezgan spontāns. Gleznoju tā, kā es jūtu. Krāsas izvēlos pilnīgi patvaļīgi, nerēķinoties ne ar kādiem kanoniem,” saka gleznotājs Alberts Francisks Pauliņš. Viņš konsekventi pieturas no studiju gados apgūtā un ainavu glezno, sākot no augšas – no debesīm. Tādā veidā vislabāk izdodas samērot attiecības starp pārējiem plāniem gleznā.
Izstādēs Alberts Francisks Pauliņš piedalās kopš 1978. gada, iekļaujoties arī Tukuma Mākslinieku grupā. Viņš ir Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs kopš 1990. gada. Mākslinieks ir konkursa izstādes “Nīca” prēmijas laureāts (1987), saņēmis LMS “Gada balvu par nozīmīgāko izstādi provinces muzejā” (2003) un LMS “Gada balvu par sasniegumu glezniecībā izstādē “Rudens 2003: Privātā telpa” (2003). Mākslinieks apbalvots ar Tukuma pilsētas domes Atzinības rakstu par ieguldīto darbu Tukuma pilsētas labā (2008). Alberta Franciska Pauliņa darbu katalogu savulaik sagatavojuši mākslas zinātniece Anda Treija un mākslinieks Juris Petraškevičs (Galerija “Daugava”, 2013), bet dokumentālu filmu “Tukuma van Gogs” (2017) par mākslinieku uzņēmis režisors un operators Valdemārs Helmanis.
Pauliņa gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Tukuma muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja, Bauskas muzeja, Kandavas novadpētniecības muzeja, Talsu novada muzeja krājumos, kā arī privātās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Izstāde Lūznavas muižā skatāma sadarbībā ar Tukuma muzeju.