Latgales reģiona pašvaldību attīstības apdraudējumi pierobežā jeb par ko nekļuva Lūznavas muižas Vecā koka skola?
Lūznavas muižas kolektīvu satrauc attīstības iespējas Latgalē un sekmīga ES fondu izmantošana. Pamatojums tam - Rēzeknes novada pašvaldības atteikums īstenot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras apstiprināto projektu 4.3.2.SAM "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" pasākumā “Lūznavas muižas koka skolas pārbūve par sociāli iekļaujošu kultūrtūrisma vietu”.
Lūznavas muižas vieta Rēzeknes novada un Latgales reģiona kultūrvidē.
2025. gadā apritēja 10 atjaunotās Rēzeknes novada pašvaldības iestādes - Lūznavas muižas aktīvās darbības gadi. Savā atjaunotās pastāvēšanas laikā (rekonstrukcija 2011.-2014.g., izmaksas: 1 072 227,85 EUR (ELFLA un Rēzeknes novada finansējums, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis no 1977.g.) muiža ir kļuvusi par aktīvu kultūras mantojuma vieta Rēzeknes novadā, kas aicina gan uz kamerkoncertu, vasaras festivālu, izstāžu un literāro sarunu norisēm, gan bagātina tūrisma piedāvājumu, stiprina kultūras tradīciju pārmantojamību un mūsdienīgu attīstību, īstenojot kultūras, starptautiskās sadarbības un vietējās infrastruktūras attīstības projektus, sekmējot sabiedrības izglītošanu par sociālās ekonomikas un iekļaujošas kultūrvietas lomu lauku teritorijas atdzimšanā. Pateicoties Rēzeknes novada pašvaldības finansiālajam atbalstam, piesasitītajiem projektiem Lūznavas muižas komplekss izveidojās un attīstījās par Latgales jūgendstila pērli.
Lūznavas muižas atjaunotā darbība balstās demokrātiskas pārvaldības principos, veidojot koprades telpu un izstrādājot attīstības stratēģiju 2018. – 2028.gadam kopā ar visām saistītajām pusēm - pašvaldību, nevalstisko sektoru, uzņēmējiem, kopienas brīvprātīgajiem, kultūras mantojuma, izglītības un sociālo jomu ekspertiem, Rāznas Nacionālo parku u.c.
Stratēģiskais ietvars noteica attīstības prioritātes, mērķus un rīcības virzienus Lūznavas muižas kompleksa un apkārtējās teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, sekmējot Lūznavas muižas kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un kultūrvēsturiskās teritorijas sociālekonomisko ietekmi uz kultūrvides attīstību Rēzeknes novadā un Latgales reģionā, vienlaikus nodrošinot muižas darbības ilgtspēju, kultūras, uzņēmējdarbības, tūrisma un vietējās kopienas attīstību.
Tādējādi sasniegtie rādītāji un 10 gades statistika (Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centra dati) ar vairāk kā 1700 notikumiem un pāri 1300 ekskursijām, kopumā vairāk kā 200 000 apmeklētājiem liecina par tūrisma un uzņēmējdarbības jomas aktivizēšanu Rēzeknes novadā un Latgales reģionā. Muižas sadarbības partneri ir vairāk kā 160 mazi un lieli uzņēmēji, amata meistari (podnieki, rotkaļi u.c.), pašnodarbinātie, tūrisma pakalpojumus sniedzēji, meistarklašu un citu aktivitāšu vadītāji u.c. Līdztekus Rēzeknes novada pašvaldības ikgadējam finansējumam Lūznavas muižas kompleksa uzturēšānai, notiek pastāvīgs darbs pie papildus finansējuma piesaistes gan kultūras norisēm, gan kompleksa infrastruktūras attīstībai, ir īstenoti 126 projekti ar gandrīz 1000 000 EUR papildus piesaistīto finansējumu no dažādiem finanšu avotiem (VKKF, ELFLA, Erasmus, Interreg, ārvalstu vēstniecības u.c.)
Muižas darbība ir pamanīta vairākās jomās - apbalvojumu listē ir gan labākais tūrisma objekts Latgalē un Latgales Tūrisma balva ”Tūrisma izcilība 2023”, Latgales Top 10 ainava, nominanta gods Dizaina gada balvai 2022 par jaunatklāto pastāvīgo ekspozīciju “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”, muiža ir atzīta par vienu no ilgtspējīgākajām ēkām Latvijā, to papildina un apliecina arī Latvijas Republikas Tiesībsarga, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atzinības raksts ”Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam”, kā lielākais apliecinājums muižas darbības novērtējumam no sabiedrības puses ir bijis Latvijas mēroga apbalvojums «KULTŪRVIETA 2020», jo Latvijas sabiedrisko mediju gada balva «Kilograms kultūras» 2021.gada pavasarī pirmo reizi kategorijā “Kultūrvieta” ceļoja uz Latgali, daudzi citi apbalvojumi, tostarp radošākais galamērķis akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2024”, vairāki Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Goda raksti par sadarbību ar Zemessardzes un 2026.gadā Eiropas ceļojumu komisijas atzinums - Lūznavas muiža - viena no 35 Eiropas izcilajiem labās prakses piemēriem ilgtspējīga tūrisma jomā, kategorijā vietējās ekonomikas noturības veicinātājs.
Lūznavas muiža kompleksa Vecās koka skolas „atdzimšanas un norieta“ hronoloģija jeb ES fondu projektu konkursa rezultātā atbalstītā finansējuma noraidīšana reģionāla un sociāli inovatīva kultūras infrastruktūras objekta attīstībai
Lūznavas muižas kompleksa attīstību nosaka stratēģijā definētie mērķi un to sasniegšanai piesaistītais ārējais finansējums. Veiksmīgi īstenojot virkni infrastruktūras projektu, līdz šim ticis atjaunots kultūras šķūnis, smēde, tikai izveidota pastāvīgā multimediālā ekspozīcija un nodrošināta kultūrvietas piekļūstamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem, labiekārtota Lūznavas muižas parka teritorija (Rāznas nacionālā parka ietvaros). Taču muižas kompleksā ir virkne joprojām degradētu ēku, kas, atdzimstot, papildus veicinātu tūrisma un uzņēmējdarbības motivāciju Rēzeknes novadā, ES pierobežā. Tai skaitā kultūrvietu saikni ar sociālo iekļaušanu, lauku ekosistēmu un lauku teritoriju reģenerāciju.
Viena no šādām muižas kompleksā esošajām degradētajām ēkām ir Vecā koka skola (no 1922.-1944.g. Valsts kurlmēmo skola) ar Art Deco stila elementiem lieveņa arhitektūrā.
2019.gadā tika uzsākts darbs pie Koka skolas attīstības vīzijas, respektējot vēstures faktus par kurlmēmo skolu un domājot par objekta pieejamību cilvēkiem arī ar dzirdes traucējumiem. Organizējot “Ne-darbnīcu” jeb diziana domāšanas aktivitāti par koka skolas attīstību, tika iesaistīti pašvaldības, izglītības, Dabas pārvaldes speciālisti, NVO sektora pārstāvji, dalībnieki ar funkcionlāiem traucējumiem, studenti, eksperti, arhitekti, kopienas brīvprātīgie un interesenti. Ne-darbnīcas video: https://www.youtube.com/watch?v=_n-G9mU9dww
Muiža un sociālais iekļaujošums:
Jāmin, ka no 2018. Lūznavas muižā sadarbībā ar NVO sektoru nodrošina iespējas strādāt tuvākās kopienas cilvēkiem ar invaliditāti NVA programmas projektos. Tāpat Lūznavas muiža ir apzinājusi Rēzeknes novada pašvaldības iedzīvotājus ar kustību traucējumiem , viņu vajadzības, aicinot uz iedvesmas semināriem,veicot aptaujas par pacēlāja ierīkošanas nepieciešamību topošajā ekspozīcijā, kas izvietota muižas pagrabstāvā, kā rezultātā ekspozīcija ir balstīta universālajā dizainā un ir ierīkots pacēlājs nokļūšanai pagrabstāvā.
Desmit atjaunotās darbības gados muiža ir ieguvusi Latvijas mērogā iekļaujošas kultūrvietas statusu, ko apliecina arī Kultūras ministrijas aicinājums dalīties savā pieredzē par vides pieejamību/piekļūstamību 2024.gada Latvijas kultūras iestāžu seminārā. Muiža, attīstot kultūrvietas pieejamību un piekļustamību, ir sadarbojusies ar biedrībām “Apeirons”,” Socintegra”, ekspertēm piekļūstamības jautājumos Lību Bērziņu un Baibu Baikovsku.
Balstoties 2019.gada Ne-darbnīcas idejās par Vecāks koka skolas vīziju, 2020.gadā toreizējās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studente izstrādāja diplomdarbu par ēkas interjeru, kas pielāgots cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem
2023.gadā Rēzeknes novada pašvaldība pieteica tehniskā projekta izstrādi (līgumcena apm. 50 000 eur), kas balstījās iesaistīto pušu iniciētās idejās (koka restaurācijas darbnīca, sociālā ekonomika, ergonomiska bibliotēka kopienai, rezidenču vieta māksliniekiem ar kustību traucējumiem un ”nogurušajiem senioriem”, iekļaujoša tūrisma piedāvājums u.c.)
2025.gadā tika izsludināts SAM 5.1.1.7. projektu konkursa uzsaukums "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai” (ERAF), kam sekoja darbs pie projekta dokumentācijas izstrādes un tika pieņemts 25.09.2025. Rēzeknes novada pašvaldības lēmums par dalību projektu konkursā, definējot projekta izmaksas atbalsta gadījumā – ERAF 850 000 EUR, 473 411, 15 EUR pašvaldības līdzfinansējums no Aizņēmuma valsts kasē līdzekļiem.
Izturot augstu projekta pieteikumu konkurenci, 2026.gada 12.maijā tika saņemts atzinums no CFLA par projekta atbalstu un ERAF projekta Nr. 4.3.2.0/1/25/A/001 “Lūznavas muižas koka skolas pārbūve par sociāli iekļaujošu kultūrtūrisma vietu” īstenošana varētu sākties, uzlabojot reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūru, ņemot vērā starpdisciplināru pieeju atmiņu institūcijas, sociālā iekļaujošuma un sociālo inovāciju jomā.
Taču 21.05.2026., tiek sasaukta ārkārtas Tautsaimniecības komitejas sēde un steidzami, tiek virzīta projekta atcelšana. Tādējādi tiek noraidīts jau konkurenci izturējušā attīstības projekta finansējums no ERAF, projekta izstrādē ieguldītie līdzekļi (apm.50 000 EUR tehniskā projekta izstrādei), kā arī projekta dokumentācijai veltītais darbinieku darba laiks.
Par ko nekļuva Lūznavas muižas Vecā koka skola?
Par kultūrvietas un sociālā iekļaujošuma sinerģijas paraugu, sabiedrības izglītotāju, EJB piemēru, tūrisma magnētu, mazaizsargāto grupu dzīves kvalitātes paaugstinātāju.
Vienlaikus Rēzeknes novada mazaizsargātās iedzīvotāju grupas un sabiedrība ar funkcionāliem traucējumiem zaudēja Kultūrvietu, kas balstītos universālā dizaina principos un būtu pieejama visām sabiedrības grupām, tajā skaitā zaudējums ir sabiedrības izglītošanā par kultūrvietas saikni ar sociālo iekļaujošumu (ergonomsika bibliotēka, zīmju valodas un koka restaurācijas un keramikas darbnīcas, sociālās uzņēmējdarbības veicināšana, sadarbība ar NVO sektoru u.c.), netiek uzlabota publiskās vides kvalitāte un tiek noraidīta inovatīva resursa izmantošana reģiona cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā, tiek apstādināta esošo Lūznavas muižas pakalpojumu pilnveide, jaunu pakalpojumu izveide, tādējādi neveicinot tūrisma un uzņēmējdarbības vides pievilcību jau tā no ārējiem apdraudējumiem novārdzinātajā teritorijā.
Šobrīd ir vispārzināms, ka kultūrvietas Latgales reģionā pilda arī tūrisma noturības un drošības garantijas funkcijas, jo ar savu aktīvo darbību apliecina, ka ir droši uzturēties ES pierobežā.
Līdz šim Lūznavas muižas kā atmiņu institūcijas mērķis lauku teritorijā bija nevis būt par peļņas avotu pašvaldībai, kas ir pretrunā likumam “Par pašvaldībām”, bet par magnētu, kas veido kvalitatīvu dzīves vidi, motivē cilvēkus izvēlēties šo novadu par savu dzīvesvietu un rada motivāciju vietējiem uzņēmējiem.
Ir pamatotas bažas par Rēzeknes novada attīstības virzību, ja secīgi izstrādātie, konkurenci izturējušie un ES fondu atbalstītie projekti steigā, bez skaidriem pamatojumiem tiek noraidīti.
Iespējams, ka Latgales attīstības projektu sakarā (tai skaitā kultūras mantojuma saglabāšanai) ir nepieciešama kāda lojalitātes programma vai garantija līdzfinansējumam no valsts?
Lūznavas muižas kā kultūrvietas, kas darbojas atbilstoši Jaunā Eiropas “Bauhaus” starpdisciplinaritātes principiem, pienesums lauku teritorijas reģenerācijā tika pētīta starptautiskajā projektā “SEA4NEB” ( https://sea4neb.eu/), projekta rezultātiem nonākot ES publicitātes platformās, sekoja 2026.gadā Eiropas ceļojumu komisijas aicinājums un atzinums, iekļaut Lūznavas muižu kā vienīgo no Latvijas starp 35 Eiropas izcilajiem labās prakses piemēriem ilgtspējīga tūrisma jomā, kategorijā vietējās ekonomikas noturības veicinātājs.
Reģionālajām kultūrvietām ir nepieciešami Latvijā veikti sociāli ekonomiskās ietekmes pētījumi, kuru rezultātā varētu secināt par šo objektu lomu kopīgajā ekosistēmā, lauku teritoriju, reģionu dzīvotspējā un objektu ilgtermiņa attīstības stratēģiju virzieniem.
Pēc šī brīža informācijas, muižas kompleksa Vecās koka skolas jeb Latgales reģionam, ES pierobežas teritorijai piesaistītais finansējums kultūrvietas infrastruktūrai tiks novirzīts Kurzemes reģionam.
Paldies uzņēmējiem un NVO sektoram par tūlītēju reakciju uz novada domes lēmumu atcelt dalību projektā, rakstot aicinājumus neatteikt ES fondu piešķirto finansējumu Rēzeknes novada attīstībai.
Lūznavas muižas kolektīvs