Par atgriešanos vietā, kur viss sākās, trīs oriģināldarbi džeza festivālam "Škiuņa džezs"
Pagājušajā gadā festivālā aizsākām īpašu tradīciju – aicināt kādreizējos “Škiuņa džezs” meistarklašu dalībniekus atgriezties Lūznavā jau jaunā lomā – šoreiz kā savu jaundarbu autorus. Šogad šo stāstu turpinām ar vieniem no pirmajiem festivāla dalībniekiem – Haraldu Meieru, Lauru Svikšu un Eduardu Geikinu-Tolstovu, kuri šobrīd studē Eiropas mūzikas augstskolās.
Šī gada festivālā izskanēs trīs jauni skaņdarbi bigbendam, kuru autori savulaik paši piedalījušies “Škiuņa džezs” meistarklasēs. Tā ir iespēja jaunajiem komponistiem atgriezties vietā, kur viņi savulaik mācījušies un muzicējuši, šoreiz jau ar savu muzikālo rokrakstu un jaunradītu skaņdarbu.
Pagājušā gada festivālā pirmo reizi izskanēja Marta Dreļa, Ralfa Arbidāna un Kristiana Justa skaņdarbi.
Par savu pieredzi, atgriešanos Lūznavā un jaunradītajiem skaņdarbiem stāsta šī gada jaundarbu autori.
Haralds Meiers:
Kad pirmoreiz piedalījies “Škiuņa džeza” meistarklasēs, ko toreiz no šīs pieredzes ieguvi, un ko tā tev deva turpmākajā muzikālajā ceļā?
Pirmo reizi piedalījos “Škuiņa džezā” 2021. gadā. Pirmajā gadā, kad piedalījos biju vēl “jauns gurķis", bet tajā pirmajā reizē es ieguvu lielu motivāciju strādāt/trenēties pie sava instrumenta, jo sapratu, ka šis ir tikai pats sākums manam muzikālajam ceļam. Kopš pirmās reizes ir pagājuši teju jau 5 gadi, noteikti līmenis ir audzis, kā arī mūzikas pieeja ir daudz savādāka nekā tā bija 5 gadus atpakaļ, šobrīd vairāk pievēršos savas mūzikas veidošanai, iedvesmojoties no brīvas improvizācijas un apvienojot to ar džeza mūzikas pamatiem.
Tu šobrīd studē ārpus Latvijas — ko tev devušas studijas Eiropā un starptautiskā mūzikas vide?
Šobaltdien studēju Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā, studijas Eiropā atver mazliet plašāku skatu uz mūziku, kā arī tu iegūsti jaunus draugus, kontaktus ar kuriem vari radīt mūziku.
Ko tev nozīmēja saņemt “Škiuņa džeza” aicinājumu radīt jaundarbu, un kāda ir šī darba iecere?
Saņemt aicinājumu ir pagodinājums, it īpaši, no “Šķuiņa džezs”, jo tā ir vieta, kur sākās mans muzikālais ceļš. Jaundarbs atainos manu jautro mūzikas personību un prātu, kur neiegrimu cerībās apvītās tēmās, bet rakstīju, lai klausītājs varētu smaidīt, klausoties skaņdarbu.
Ko tev nozīmē atgriezties Lūznavā, kur savulaik biji meistarklašu dalībnieks, jau kā komponistam ar savu jaundarbu — ko šī atgriešanās tev personīgi nozīmē?
Atgriezties Lūznavā ir kā vasaras tradīcija, nav atsķirības, ka atgriežos kā komponists vai dalībnieks. Man liekas vislabākais ir tas, ka esi apkārt citiem mūziķiem un esi vienā “burbulī”, kur visi dienas beigās vēlas spēlēt mūziku. Personīgi, vienmēr ļoti gaidu “Šķuiņa džezu”, jo zinu, ka būs noteikti labi pavadīts laiks.
Laura Svikša:
Kad pirmoreiz piedalījies “Škiuņa džeza” meistarklasēs, ko toreiz no šīs pieredzes ieguvi, un ko tā tev deva turpmākajā muzikālajā ceļā?
Pirmo reizi “Šķiuņa džezā” piedalījos 2021.gada vasarā, kad biju tik tikko pabeigusi 1.kursu mūzikas vidusskolā, kas pagāja kovida zīmē, attiecīgi diži lielas pieredzes un ciešas saskarsmes ar vidi jeb kopīgu muzicēšanu nebija. Tāpēc šīs meistarklases toreiz bija liels atspēriens, “īsta” saskarsme ar vidi, pirmās džema sesijas un darbs komandā ar mūziķiem. Tā vasara ievirzīja to ceļu, kuru šobrīd eju un lika saprast, cik daudz vēl jāmācās un cik ļoti to gribās darīt!
Kā kopš tā laika esi augusi kā mūziķe — kas tevī un tavā pieejā mūzikai ir būtiski mainījies?
Kopš tā laika esmu saskrārusies ar daudz dažādiem projektiem, koncertiem un notikumiem, kas ir iemācījuši jaunas prasmes! Es neteiktu, ka pieeja mūzikai ir mainījusies, kā sākumā darīju visu pēc labākās sirdsapziņas tā arī tagad! Tas kas ir mainījies ir palielinājies instrumentu – zināšanu klāsts, kas palīdz īstenot ieceres!
Mācības Rēzeknes mūzikas vidusskolā bija ļoti labs pamats studijām! Esmu pateicīga par to, kādā vidē darbojāmies, ar kursabiedriem un skolasbiedriem darījām to visi kopā, augām plecu pie pleca. Gan “Šķiuņa džezs” gan citas meistarklases, kurās kopīgi devāmies, gan uzstāšanās skolā un ārpus tās, pieredze, ko deva Gors skatuves, viss palīdzēja veidot jaunas prasmes, pašiem nemitīgi mācīties un uzsūkt visu informāciju, ko katra pieredze piedāvāja! Un runājot par “Šķiuņa džezu”, tas bija katru gadu pats par sevi skaidrs, ka jādodas! Un uz festivāla vakara džema sesiju skatuves iemīlēju džema sesijas, adrenalīns pirms uzkāpšanas un neizskaidrojamā dopamīna sajūta nokāpjot nost, bija atraisoša un kalpoja kā motivācija!
Ko tev nozīmēja saņemt “Škiuņa džeza” aicinājumu radīt jaundarbu, un kāda ir šī darba iecere?
Aicinājums radīt sākotnēji radīja nelielas bailes, jo pirms tam neesmu rakstījusi neko tik lielam sastāvam, bigbendam! Taču pa šo radīšanas laiku esmu daudz ko uzzinājusi, meklējusi informāciju, devusies pie mentoriem pēc tās, par ko šobrīd varu teikt paldies, ka tas notika šajā dzīves posmā, un arī šajā jūtos solīti pakāpusies uz priekšu! Tāds kārtējais spēriens, jo vienmēr klusībā šis ir bijis lietu sarakstā, kas jāpamēģina un jāizdara!
Izvēlējos rakstīt savu kompozīciju, kas ir uzrakstīta laiciņu atpakaļ, taču muzikāli iezīmē manā dzīvē ļoti svarīgu posmu, tāpēc nolēmu ņemt to par pamatu un ietērpt to jaunās krāsās, kas, manuprāt tai ļoti piestāv un papildina to!
Ko tev nozīmē atgriezties Lūznavā, kur savulaik biji meistarklašu dalībniece, jau kā komponistei ar savu jaundarbu — ko šī atgriešanās tev personīgi nozīmē?
Šī satikšanās man liek justies pateicīgai par visu, kas piedzīvots, iemācīts, par cilvēkiem, kas man bijuši līdzās un kas pamudinājuši darīt! Gluži kā šoreiz - kad iespēja gandrīz burtiski uzkrīt virsū un viss kas atliek ir nirt iekšā un censties darīt visu, kas manos spēkos, pēc labākās sirdsapziņas - to man ir iemācījusi Lūznava un Šķiuna džezs, un to tagad centos dot tai pretī!
Eduards Geikins-Tolstovs
Kad pirmoreiz piedalījies “Škiuņa džeza” meistarklasēs, ko toreiz no šīs pieredzes ieguvi, un ko tā tev deva turpmākajā muzikālajā ceļā?
“Šķiuņa džezs” ir festivāls, kas man ir ļoti īpašs. Lūznava ir vieta, kur es spēru savus pirmos soļus džeza un ritmiskās mūzikas pasaulei. Es ieguvu jaunus draugus, domubiedrus, izcilus pedagogus - tas mani iedvesmoja turpināt iemīlēt šo mūziku, no katras tās puses.
Kā kopš tā laika esi audzis kā mūziķis — kas tevī un tavā pieejā mūzikai ir būtiski mainījies?
Kopš mana pirmā “Šķiuņa džezs” festivāla ir ļoti daudz kas mainījies - ir pagājuši pieci gadi. Pabeidzu mācības Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, sāku studēt džeza un ritmisko mūziku ārzemēs. Esmu guvis pieredzi spēlējot dažādu mūziku ar brīnišķīgiem mūziķiem!
Kā arī esmu pievērsies komponēšanai, kas man ir ļoti tuvs un tīkams process.
Tu šobrīd studē ārpus Latvijas — ko tev devušas studijas Eiropā un starptautiskā mūzikas vide?
Studējot Ālborgā, Dānijā, esmu saticis mūziķus, draugus un domubiedrus no visas pasaules. Jauniešus, kuri ir gatavi iedvesmot un būt iedvesmoti. Studējot internacionālā vidē, man radās iespēja iepazīt jaunu mūziku no katra šīs planētas stūra, dalīties stāstos, pieredzēs, piedzīvojumos un pats galvenais - mūzikā.
Ko tev nozīmēja saņemt “Škiuņa džeza” aicinājumu radīt jaundarbu, un kāda ir šī darba iecere?
Man ir patiess prieks par šādu iespēju! Tas ir milzīgs pagodinājums. Tā ir mana pirmā pieredze komponēt jaundarbu bigbenda sastāvam. Tas, ka to radīju Lūznavas “Škiuņa džeza” festivālam, visu procesu padarīja par ko ļoti atbildīgu, taču ļoti aizraujošu un tuvu.
Skaņdarbs ir par vasaru. Par vasaras sajūtu. Par Lūznavas augusta vakariem.
Ko tev nozīmē atgriezties Lūznavā, kur savulaik biji meistarklašu dalībnieks, jau kā komponistam ar savu jaundarbu — ko šī atgriešanās tev personīgi nozīmē?
Katru gadu atgriešanās Lūznavā rada māju sajūtu. Lūznava ir vieta, kura uzlādē ar savu enerģiju. Tajā ir kas īpašs, ko vārdiem ir grūti aprakstīt.
Man personīgi atgriešanās Lūznavā ir īpaša katru gadu, jo ikreizi šeit varu satikt fantastiskus mūziķus, jauniešus un pedagogus, kuri grib būt kopā mūzikā, kopā to radīt un dalīties tajā.
Tiekamies VIII Baltijas džeza festivālā “Škiuņa džezs” no 19. augusta līdz 22. augustam Lūznavas muižā! Lai skan džezs!
Festivāla norisi atbalsta – Maltas pagastu apvienība, Rēzeknes novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.